Dzīvnieku patversmēs mīt simtiem suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku, kas dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši savu saimnieku un joprojām ilgojas pēc jaunām mājām, taču daudzi cilvēki baidās spert soli par labu dzīvnieka adopcijai no patversmes. «Lai arī iemesli, kas kavē patversmes dzīvnieku adopciju, ir cilvēcīgi saprotami, katrs gadījums ir ļoti individuāls, turklāt sabiedrībā arvien nav pietiekami daudz zināšanu par to, kāda ir patversmes loma. Sociālās kampaņas Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks ietvaros esam apkopojuši informāciju, kas var palīdzēt lauzt stereotipus un aicināt izvēlēties par saviem mīluļiem arī patversmē esošus dzīvniekus,» stāsta t/c Alfa vadītāja Liene Apine.
Lai arī bailes saistībā ar dzīvnieku adopciju ir dabiskas, visi sabiedrībā valdošie mīti un bažas nav jāuztver kā zīmogs katra dzīvnieka gadījumā. Vairāk skaidro dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone.
Bailes, ka patversmes dzīvnieks nepieradīs jaunajā mājvietā un nepieņems jauno saimnieku.
Lai iepazītos ar adopcijai pieejamajiem dzīvniekiem, sākumā informācija par tiem jāizpēta patversmes mājaslapā, pēc tam – uz vietas patversmē. Šim procesam jāveltī daudz laika. Mēs ļoti novērtējam to adoptētāju apņēmību, kuri ciemos pie sava nākamā ģimenes locekļa atbrauc vairākkārt – iziet pastaigās un pavada kopā laiku, lai sajustu cits citu, sadraudzētos un pamazām pierastu. Tādējādi var izvēlēties visatbilstošāko dzīvnieku, kas mājās pārbrauc jau kā draugs, un tad arī iedzīvošanās process notiek daudz ātrāk un vienkāršāk. Lai pasargātu no liekām domstarpībām ģimenē, svarīgi, lai visi jau iepriekš izrunātu un apzinātos, kādos apstākļos četrkājainais draugs dzīvos, kāda būs tā loma ģimenē, piemēram, sargs vai draugs, un kā tiks sadalīti pienākumi dzīvnieka aprūpei ikdienā.
Attēls no ulubele.org