Kurā Latvijas malā jums šūpulis kārts?
Esmu dzimis Latgalē – Krāslavas rajona Andrupenes pagastā. Biju jaunākais bērns ģimenē, man ir brālis un māsa. Pirmās četras klases gāju Lielmurānu pamatskolā, pēc tam – Dagdas vidusskolā, līdz 1965. gadā – deviņpadsmit gadu vecumā – pabeidzu 11. klasi.
Kādā klasē sanāca pasēdēt ilgāk?
Jāatzīst, ka 7. klasē mācījos divus gadus, jo man sports nepatika, daudz slimoju. Tā nu man lika 7. klasi atkārtot. Nebiju jau tāds palaidnis, bet reizēm bastoju stundas… Taču pēc tā otrā gada man tāds kā klikšķis ieslēdzās, un vecākiem skolas lietās vairs nebija ar mani nekādas problēmas. Matemātikā es biju vislabākais skolnieks, bet trigonometrija man galīgi nepatika, tur man bija trijnieks piecu ballu sistēmā. Bija tāds gadījums – trigonometrijas stundā izsauc mani, bet es neesmu sagatavojies, jo domāju, ka ar kontroldarbu atzīmēm pietiks. Un skolotāja ieliek man 2 (neapmierinošs vērtējums)! Domāju, nākamajai stundai samācīšos. Samācos. Nākamajā stundā skolotāja izsauc. Man blakus sēdēja draudziņš, viņam vienmēr špikeri bija. Un viņš man to špikeri rokā iespiež! Es eju pie tāfeles, sarakstu visu, kā vajag, špikeris nemaz nebija vajadzīgs, bet skolotāja to ierauga un ieliek man otru divnieku! Tā nu man gadā sanāca trijnieks.
Kuri mācību priekšmeti bija tuvāki?
Man matemātika patika, arī fizika, ķīmija, bioloģija. Ļoti patika astronomija, kuru mums mācīja Dagdas vidusskolas direktors Ančupāns. Viņš uz to astronomijas stundu atnāk, kaut ko par dzīvi tur pamuld, tad pasaka, kādi tur paragrāfi mājās jāizlasa, un, kad mājās lasi, tad redzi, ka tas ir tas, par ko viņš stundā runāja! Viņš ļoti mācēja vadīt stundas, bija ļoti interesanti.
ANTONS KROMĀNS.