Par to, ka šīs summas bieži vien nebūs gluži dāvinājumi, aizdomājas ne jau katrs uzņēmējs. Taču ir tādi, kas to dara, un tāpēc labāk izvēlas šajos sarežģītajos laikos tikt galā pašu spēkiem.
Otrdien gadījās aprunāties ar nelielas ražotnes īpašnieku – būvizstrādājumu ražotāju, kurš strādā ne tikai vietējam tirgum, bet arī kādu piektdaļu produkcijas eksportē. Protams, arī viņa nelielajam uzņēmumam pandēmijas radītās problēmas likušas savilkt jostu – šķirties no pāris darbiniekiem, pārtraucot darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. Vaicāts par to, vai nemēģinās lūgt kādu palīdzību no valsts, uzņēmējs bija visai kategorisks: «No valsts mēs neko nesaņemsim. Viena lieta, ka mums nav tādi cipari, otra lieta, manuprāt, visa atbalsta programma ir pilnīgi nepareiza. Valsts nav ieinteresēta mums palīdzēt šajā jautājumā. Reāla rīcība no viņu puses nepastāv.» Viņaprāt, šis gads būvizstrādājumu biznesā, kurā viņš darbojas, nebūs no pašiem labākajiem, taču arī ne sliktākais.
Vakar pabiju Cēsu pusē, kur iegriezos arī šogad Liesmā aprakstītā lielā kempingā. Teorētiski šīs starptautiski tālāku maršrutu autotūristu iecienītās atpūtas vietas saimniekam, kura biznesam gada treknais laiks ir tieši vasaras periods, vajadzēja būt pavisam saskābušam, pandēmijas radīto pārvietošanās brīvību aizlieguma sagrauztam… Nekā tamlīdzīga! Vīrs sagaida mani ar platu smaidu un lepni rāda manā publikācijā aprakstīto tobrīd vēl pusgatavo kafejnīcas stikloto paviljonu, kuru nupat pabeiguši. Saimnieks priecīgs, ka vēl pēdējā brīdī pirms aizliegumu sākuma paguvis telpas ar visu vajadzīgo, arī ar virtuves iekārtām un pārējo nepieciešamo aprīkot. Vēl kāds mēnesis atlicis dažādām astītēm, un tad uz Jāņiem varēšot kafejnīcu vērt vaļā. Protams, uz tālākiem ciemiņiem, piemēram, no Vācijas un Holandes, kempinga šefs īpaši šovasar necer, tāpēc arī kafejnīcā iecerētās brokastis un vēl kādu ēdienreizi servēt kempingā dzīvojošajiem laikam pagaidām nenāksies. Tā vietā vajadzēs – vismaz šovasar – gudrot kādu citu ēdināšanas pakalpojuma alternatīvu. (Manuprāt, šī vieta varētu būt ideāla kompaktu kāzu vai kādu citu svinību rīkošanai nelielam ļaužu pulciņam.) Taču arī bez vāciešiem un holandiešiem, kas ir tradicionāli galvenā te atbraukušo ārzemnieku masa, tukšā šī vieta gleznainā ezera krastā noteikti nebūs, vismaz uz tuvāko Latvijas kaimiņvalstu autotūristiem saimnieks cer pilnīgi noteikti. Viņi brauks! Šonedēļ esot sazinājies ar vairākiem saviem draugiem, regulāriem kempinga izmantotājiem no Igaunijas, tad nu igauņi, kāds pusducis kemperu, jau esot bezmaz zemajā startā pie robežas un tik vien gaidot kā triju Baltijas valstu premjeru parakstīto atļauju brīvi pārvietoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā, lai taisnā ceļā brauktu pie viņa atpūsties. Arī šis uzņēmējs negaužas un neplāno lūgties palīdzību no valsts, tikai piktojas uz finanšu ministru Reiru, kurš televīzijā stāstījis, ka tagad visi lauki esot pilni ar distancēties sagribējušiem pilsētniekiem. Viņaprāt, tās esot tīrās muļķības, pie viņa kempingā neesot bijis neviens. Bet varēja taču!