Kā Liesmai pastāstīja vēstures entuziasts un portāla historia.lv redaktors Valters Grīviņš, atšķirībā no citiem baznīcas arhitektoniskajiem elementiem gailis un tajā iegravētais uzraksts līdz šim vēsturnieku un arhitektu uzmanības lokā nebija nonācis. 24. martā noņemot gaili no torņa smailes, pirmoreiz uz tā sāniem tika atklāts uzraksts: B. H. v. B. gebohrne von Zimmerman M. J. v. A. gebohrne von Zimmerman A. 1754. Nav ziņu, ka par to būtu informējuši Valmieras RCP skārdnieku brigādes vīri, kuri tornim jumtu mainīja pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Toreiz gailis no savas laktas bijis nocelts, par to liecina vējrāža kustīgā pamatne, kas veidota, izmantojot automobiļa izspiedējgultni. Gaili Rubenes baznīcai savulaik dāvinājušas Rubenes un apkārtējo muižu īpašnieka un baznīcas patrona Cimermaņa abas jau precētās meitas.
Par baznīcā patlaban notiekošajiem darbiem īsumā informēja Kocēnu novada domes priekšsēža vietniece Evija Nagle: «Šis ir unikāls pašvaldības un baznīcas draudzes sadarbības projekts, rodot iespēju piesaistīt arī Eiropas finansējumu un esot vienam no deviņiem partneriem projektā Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos. Vēl bez Rubenes baznīcas projektā piedalās arī Valmieras Sv. Sīmaņa un Cēsu Sv. Jāņa baznīcas, iegūstot sev it kā jaunu laikmeta pieskārienu, arī sava īpaši vērtīgā vēsturiskā stāsta dēļ dodot iespēju plašam tūristu apmeklējumam ikdienā. Rubenes baznīca te īpaši vērtīga, jo pieminēta jau Indriķa hronikās. Finansējums Rubenes baznīcas draudzei no Eiropas ir 237 tūkstoši eiro, tam klāt vēl draudzes un pašvaldības līdzfinansējums.»
Galvenā persona ceturtdienas pasākumā, protams, bija metāla mākslinieks Jānis Martinsons, kura darbnīcā Raiskumā abas no Rubenes baznīcas torņa nomontētās relikvijas tika restaurētas un kurš sīkāk pastāstīja par restaurācijas niansēm: «Man bija īpašs pagodinājums šogad pavasarī piedalīties Rubenes baznīcas gaiļa un lodes sakopšanas un restaurēšanas darbos. Ļoti skaista patina bija gan lodei, gan gailim. Tāda zaļa, kas varam rodas. Bieži vien tādu vara detaļām, kas atrodas dabā, ir ļoti grūti izveidot. Tāpēc iespējami centos atstāt, lai paliek tā iepriekšējā patina. Protams, gailis bija jānotīra, un lode bija vairākās vietās cauršauta. Augšējā lodes daļā šos caurumus aizlodējām ciet, bet apakšējā atstājām – lai tie paliek vēsturiski un arī kalpo kā papildu ventilācija lodei, lai tur iekšpusē neveidojas kondensāts. Jo centrālā ass, uz kuras atrodas gailis un lode, ir no dzelzs, lai tur neveidojas papildu rūsa. Gailis tika papildināts – sarūsējušā padomju laika gultņa vietā centrālajai asij uzlikta bronzas bukse, lai vējrādim – gailim vieglāk grozīties vējā. Tā kā šis viss darbs ir kopējā projektā Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos, tad viens no materiāliem, ko izmantoju sevišķi gaiļa un arī lodes tīrīšanai, bija vienkārša Gaujas malas smilts. Pieņemu, ka tiem kalējiem, kas 1754. gadā vai varbūt dažus gadus agrāk šo gaili kala, nebija ne rotējošās leņķa slīpmašīnas, ne smilšpapīra. Domāju, ka viņi tīrīja gaili ar dīķa māliem un Gaujmalas smiltiņām, tāpēc man šādu atsauci uz to laiku gribējās savā darbā ielikt. Katrā ziņā visu mēģinājām darīt ar vislielāko cieņu un pietāti pret to, ko darījuši mani kolēģi pirms vairākiem simtiem gadu, centāmies neko lieki nemainīt. Tikai visu sakopt, notīrīt, tā teikt, gailim uzspodrināt spalvas, lai vēl vairākus simtus gadu viņš tur augšā varētu grozīties! Ceru, ka mums tas būs izdevies. Man tas bija ļoti liels pagodinājums un ārkārtīgi liels izaicinājums, arī patīkams darbs.»
Ir patiess prieks, ka Rubenes baznīcas torņa bumbā ievietotajā laika kapsulā, kuru sanākušo klātbūtnē prasmīgi aizlodēja Jānis Martinsons, kopā ar Kocēnu novadam un baznīcas draudzei svarīgām relikvijām arī 7. maija laikraksta Liesma eksemplārs – drukātās, joprojām dzīvās reģionālās preses sveiciens nākamajām paaudzēm!
MIRKLI PIRMS PACELŠANAS TORNĪ. Pie restaurētā gaiļa (no kreisās) Rubenes ev. lut. draudzes mācītājs Artis Eglītis un Kocēnu novada domnieks Modris Kokins.