Lai arī mūsdienās grupas savu lielkoncertu rīkošanai Valmierā mēdz izvēlēties arī Pauku priedes vai Daliņa stadionu, estrāde ar 3810 sēdvietām joprojām ir pilsētā lielākā brīvdabas pasākumu – reģionālās nozīmes dziesmu un deju svētku, teātra izrāžu, šlāgermaratonu – norises vieta, kurā notikušas arī valsts mēroga koru sadziedāšanās, bet pirmajā Čikāgas piecīšu koncertā ārpus Rīgas 1991. gada 9. jūnijā klausītāju skaits tika lēsts ap 10 tūkstošiem.
Pašlaik Valmieras estrādē sākušās lielas pārmaiņas: notiek grīdas atjaunošanas darbi 53220,56 eiro ar PVN vērtībā – koka konstrukciju demontāžai sekos jaunas grīdas pamatnes betonēšana, hidroizolācijas ierīkošana un jaunas grīdas no Sibīrijas lapegles dēļiem izbūve, ko paredzēts pabeigt līdz maija beigām. Ap to laiku, ja vien netiks noteikts jauns pagarinājums, varētu būt beidzies arī patlaban valstī noteiktais ārkārtējais stāvoklis. Tomēr iespēja, ka jaunie skatuves dēļi tiks iemēģināti jau šovasar, joprojām būs stipri teorētiska – ne velti Valmieras teātra direktore nobažījusies par iedzīvotāju, lai kā viņi būtu noilgojušies pēc mākslas baudīšanas, gatavību apmeklēt publiskos pasākumus pēc ārkārtējās situācijas.
Atceros laiku pirms gadiem divdesmit, kad brīvdabas koncerti Valmieras estrādē spēja pulcēt vien dažus desmitus skatītāju – vienalga, vai uzstājās Aldis Drēģeris vai Juris Pavītols, Viktors Lapčenoks un Guntis Veits. Tolaik cilvēkiem nebija liekas naudas, lai pa koncertiem staigātu, tagad paliks mājās piesardzības dēļ, jo tā būs ierasts un drošāk. Taču cerēsim, ka uz citu pavasari pandēmijas murgs pasaulē un Latvijā būs beidzies un, gatavojoties pārceltajiem skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, tā pa īstam estrādi ieskandinās un iedimdinās mūsu jauniešu kolektīvi.