Par to visu varētu nesatraukties, ja līdz ar šādu savu rīcību Kaimiņš nebūtu saslimšanas riskam pakļāvis ne tikai visus kolēģus Saeimā, bet arī viņiem pietuvinātos cilvēkus i darbā, i katram mājās. Un te mēs nevaram mierināt sevi, ka deputātam – aktierim pēc definīcijas bieži vien viņa rīcība dažādās situācijās nav bijusi vērtējama ar pilnu rubli, te atkal prasās pēc Latvijas pilsoņa rīcības izvērtējuma no likuma panta viedokļa. Un vēl te atkal papildu darbs būs mediķiem, mūsu līdzcilvēkiem, kuri faktiski šobrīd ar savu nesavtīgo darbu sabiedrības labā ir vienīgā dzīvā barjera starp pandēmiju un mūsu katra veselību, pat dzīvību.
Pagājušajā nedēļā vairākas dienas personīgi nācās pārliecināties par to, kā šodien savos posteņos, ļoti dažādos pēc savām funkcijām un ne tikai Valmierā, strādā mediķi. Protams, ir viņu darba vietās ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistītie ierobežojumi kontaktiem, taču viss pārējais notiek bez mazākās attieksmes maiņas pret pacientiem: laipni, zinīgi un profesionāli.
Arī par mediķiem katru vakaru deviņos pa atvērtiem logiem vai no balkoniem varam atzinīgi aplaudēt, tas viņiem ir morāls gandarījums. Bet kā ar mediķu darba taustāmo novērtējumu šādos ārkārtas apstākļos? Te vēl 20. martā viss bija pa vecam. Kārtējā Saeimas sēdē deputātiem bija iespēja ar savu balsojumu vērst par labu pašu pieļauto kļūdu, veidojot šī gada budžetu. Jo bija iesniegts 46. priekšlikums, kas otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtajā likumā Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību paredzēja algu palielinājumu medicīnas darbiniekiem, kas šobrīd cīnās ar briesmīgo vīrusu un ārstē Covid-19 pacientus. Jo – šī aksioma nav jauna – visneaizsargātākais cīņā pret vīrusu ir tieši ārsts.
Nepietika balsu. Lai ko Saeimas pozīcijas deputāti runātu no tribīnes, lai kā slavētu mediķu uzupurēšanos visas Latvijas sabiedrības veselības labad, kad jābalso, tad darbi no runām atšķiras. Gandrīz visiem. Piektdien PAR 46. priekšlikumu nobalsoja 36, taču par diviem vairāk bija to, kas ir PRET, un to, kuru dzīves pozīciju arī šajā situācijā raksturo remdeni glumais ATTURAS… Pret balsot bija paģērējis finanšu ministrs Reirs, nesavtīgi rūpējoties par valsts budžetu, tomēr vairāki valdošās koalīcijas deputāti no Attīstībai/PAR atļāvās balsot nevis par eiro, bet gan ar sirdsapziņu. Šos deputātus var tikai cienīt.
Protams, šāds tautas kalpu uzmetiens nepalika bez atbalss sabiedrībā. Ļoti emocionālu, taču korektu viedokli par notikušo portālā Delfi izteicis anesteziologs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis savā versijā Saeimas cinisms un mediķu dzīvības. Protams, jau vakardien Rīta Panorāmā par šo tēmu bija jautājums arī Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei. Viņas trejādā daba (runāju vienu, domāju otru, daru trešo) jau sen vairs nav nekāds pārsteigums, tāpat arī atbilde – pozīcijas dominante balsojusi pret, jo priekšlikums neesot bijis sabalansēts ar valsts budžetu. Un vispār – veselības ministre Viņķele jau gatavojot jaunu priekšlikumu par atalgojuma paaugstināšanu, un tie tad nu būšot atbilstoši budžeta iespējām.
Kundze, kāds balanss ar valsts budžetu?! Ja tas pats finanšu ministrs Reirs nedēļas laikā atbalstu dažādām Covid-19 skartām jomām – it kā pat neatkarīgi no to pārstāvju partijiskās piederības – Latvijā no viena miljarda eiro publiskajā telpā jau pacēlis līdz diviem, tad ar cik nullēm galā un jau no sabalansētā Latvijas valsts budžeta te tiek manipulēts? Uz tā fona gan mediķiem šī gada budžetā tā arī neiedalītie miljonu desmiti un ar 46. priekšlikumu paredzētā un arī neiedotā summa ir gluži nieks. Jo tieši mediķi šobrīd ir atslēgas figūras procesā, kuru var raksturot ar banālo – laiks ir nauda. Vēl precīzāk – laiks reizē ir arī mūsu nācijas veselība un dzīvība. Un šim mērķim naudai ārkārtas situācijā, kāda šobrīd izsludināta arī mūsu valstī, vienkārši jābūt!