Tāpēc Pensionāru federācija, vairākas smagi slimu pacientu atbalsta organizācijas, ārsti un veselības aprūpes vadības speciālisti apvieno spēkus, sekojot lozungam «Slīcēju glābšana ir viņu pašu rokās». Šīs organizācijas, uzklausot nodokļu un ekonomikas ekspertus, ar RISEBA* zinātnisko atbalstu izstrādā racionālus priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam: kā īstenot nodokļu reformu, lai vairāk naudas tiktu arī sociālajai drošībai un veselības aizsardzībai.
Galvenie iespējamo līdzekļu avoti ir atviegloto nodokļu režīmi un, protams, ēnu ekonomika. (Tiek skaidrota «zaļo», vides saudzēšanai kalpojošo, nodokļu lietderība.) «Slīcēji» mikrouzņēmumu nodokļa atcelšanas fiskālo efektu vērtē piesardzīgi, taču norāda: nav taisnīgi prasīt vienlīdzību veselības aprūpē, izvairoties no sociālām iemaksām.
Latvijā mikrouzņēmumos strādā 8 procenti nodarbināto, bet viņiem obligātie sociālie maksājumi veido tikai aptuveni 2 procentus no kopējās summas. Latvijas Bankas speciālisti sola 100 miljonu eiro papildu ieguvumu budžetā, ja nodokļu atvieglojumu režīmi tiek pārskatīti. Šo summu apstrīd LDDK** eksperts Pēteris Leiškalns, sarēķinot varbūtējus 17,5 miljonus.
Vēl kategoriskāks ir Jānis Endziņš, LTRK*** valdes priekšsēdētājs: 98 procenti MUN maksātāju ir divu darbinieku uzņēmumi ar apmēram 1100 eiro lielu ienākumu mēnesī un 460 eiro darba algu katram. «Ko te vispār var paņemt?» – viņš retoriski vaicā.
Abi uzņēmēju pārstāvji asi izteicās pret jau tagadējo nodokļu politiku – tos palielinot, tiek bremzēta ekonomiskā izaugsme un palīdzēts ēnu ekonomikai. Nodokļu masu uzaudzēs tikai saimnieciskā attīstība. Savukārt «slīcēji» – ārsti, pacienti un viņu sabiedrotie, pensionāri – saredz risinājumu arī pakāpeniskā nodokļu sloga palielināšanā: šobrīd tas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā ir starp zemākajiem ES un lēnām krīt, sasniedzot 31,4 procentus. LU pasniedzējs Romualds Ražuks atgādina: pēdējos gadus valdības vairākkārt solīja nodokļu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33 procentiem.
Taču valsts budžeta pieaugumā ieinteresētās sociālās grupas vēlas arī valdību lielāku apņēmību ēnu ekonomikas apkarošanā. Latvijā tās īpatsvars ir ~28 procenti, rēķina RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs. («Godīgās» valstīs – Vācijā un Zviedrijā – ir attiecīgi 14,3 un 15,8 procenti).
Latvijas Banka spriež, ka vairāk nekā piektā daļa atalgojuma tiek maksāta aploksnēs, VID aplēsēs – ap 19,5 procentiem. Ja mums šajā ziņā būtu lietuviešu vai igauņu līmenis, kur «konvertu» ienākumus mēra 15-17 procentos, valsts iegūtu papildu 300-400 miljonus eiro budžetā.
Celtniecībā ēnu ekonomika aizņem pat trešdaļu, 2018. gadā valstij radot ~65 miljonu eiro zaudējumus no neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociāliem maksājumiem. Tā rēķina Latvijas būvuzņēmēju partnerība, kas apvieno vairāk nekā pusi nozares uzņēmēju (ar 56 procentiem no tās apgrozījuma). Lai attīrītu tirgu, tās biedri noslēdza ģenerālvienošanos – kopš pērnā novembra šajos uzņēmumos minimālā darba alga ir 780 eiro. Savu risinājumu «baltie» būvnieki iesaka arī citām nozarēm.
Autotirgotājs «Longo» rēķina: Latvijā privāto transportlīdzekļu tirgus ir vismaz vienu miljardu vērts, no tā 60 procentus veido lietotu auto tirdzniecība. Ir milzīgs privātu darījumu skaits, nemaksājot nodokļus no acīmredzama biznesa. Tāpēc šeit vien rastos papildus 100 000 000 eiro liels nodokļu ienākums.
Līdzīga situācija ir skaistumkopšanā, taksometru biznesā un citās pakalpojumu nozarēs. Valdībai, pastiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, būs uzticams sabiedrotais – godīgie uzņēmumi, kuri vēlas izskaust «pelēkos» konkurentus.
* Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola Rīgā
** Latvijas Darba devēju konfederācija
*** Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera