Gribas un gribas, iekšā kaut kāds dzenulis visu laiku baksta, ka jāgrib, bez tā nevar, bez tā tu šeit neesi vajadzīga, jo tukšai eksistēšanai vairāk nekā 2000 km no mājām jēgas nekādas. Dažreiz es piespiežu sevi kaut ko gribēt, pēdējā laikā arvien biežāk. Par brīnumu piespiešanai, iecerētais izdodas. Arī piespiešanā vajag mīlestību, citādi nebūs, neizdosies. Un šoreiz atkal izdevās! Paldies debesīm, jo izdevās! Pavasaris ir sagaidīts, pavasaris ir atnācis, tas nekas, ka kalendārs rāda ko citu, visi kļūdās, arī kalendārs.
Pavasara ideja atnāca novembra beigās, kad līdz Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izsludinātajam diasporas atbalsta projektu konkursam bija atlikusi nedēļa. Mana pavasarīgā ideja par latviešu kultūras dienu un pavasara saulstāvju koncerta organizēšanu guva atbalstu Daugavpilī. Jau atkal Daugavpilī. Arī šogad ar VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonds) radošo stipendiju atbalstu Latviešu kultūras dienās piedalījās Daugavpils novada Kultūras centra «Vārpa» folkloras kopas «Dyrbyni» dalībnieces – Anna Briška, Vita Briška un Velga Akmene. Skolotāja Anna Baškortostānu apmeklē jau ceturto gadu. 2017. un 2018. gadā viņa strādāja ar bērniem latviešu lingvistiskajā nometnē «Avots» Bakaldīnā un Maksima Gorkija ciemā. Paralēli dziesmām, dejām un rotaļām, kuras ik dienu pieskandina Arhlatviešu vidusskolas gaiteni, folkloras kopas dalībnieces kopā ar ansambli «Atbalss» un 1., 2., 3. klašu skolēniem veidoja kultūras dienu un pavasara saulstāvju koncertu, kurā piedalījās arī mariešu folkloras kopa «Онгырйук» («Zvana skanējums») no Blagovešenskas. Sadarbība ar mariešiem sākās 2019. gada novembrī, kad kopīgi ar mariešu valodas skolotāju Irinu Toigiļdinu veidojām Mārtiņdienas un Tautu vienības dienas koncertu Blagovešenkas Pedagoģiskajā koledžā un pilsētas kultūras centrā kopā ar mariešu folkloras kopu «Онгырйук».
Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, kā tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda, kamēr latviešu valodas un kultūras skolotājs būs gatavs radīt un rādīt latviešu valodas un kultūras unikalitāti. Būtiski, ka Latviešu kultūras dienu programma neatkārtojas, tajā ik reizi ir kaut kas jauns un nebijis. Es esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīme Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru un valodu, par to liecina arī tas, ka latviešu valodu izvēlas apgūt ne tikai tie skolēni, kuriem ir latviskas saknes, bet arī tie, kuriem tādu nav.
Kultūras dienas ir pagājušas, bet palicis ir prieks. Prieks par bērnu atbildību pret darbu, prieks par viņu neviltoto aizrautību stundās, kurās tie strādāja kopā ar skolotājiem no Latvijas, prieks, ka, neraugoties uz pasaulē notiekošo, ir cilvēki, kuri ir gatavi braukt un darīt to, kas ne katram pa spēkam, prieks par to, ka latviešu valoda un kultūra turpina dzīvot tālu no savas dzimtās vietas, un neatkarīgi no tā, kur tā turpinās dzīvot, latviešu valodas saglabāšana ir latviešu rokās, tikai un vienīgi mūsu pašu rokās.
TRADICIONĀLĀS Latviešu kultūras dienas M. Gorkija (Arhlatviešu) vidusskolā. Vitas Briškas foto