Kā nonāci līdz burtu šķīvjiem jeb savam produktam?
Tas notika pavisam nejauši. Es mācījos interjera dizainu, neatceros, kurā kursā, bet sapratu, ka kaut kas ir jādara paralēli, un izdomāju, ka es varētu dekorēt kāzas. Sāku to darīt, kaut pieredzes man nebija. Man nebija nekā – bija tikai sava kompozīcijas izpratne un tā iekšējā sajūta, ka es to varētu izdarīt. Ieliku ss.lv sludinājumu, ka dekorēju kāzas, un bija kāda sieviete, kas tiešām atsaucās. Tā es dekorēju savas pirmās kāzas, kas bija Annas hotelī – smalka dizaina viesnīcā, un tas bija diezgan iespaidīgi.
Sākumā kāzas dekorēju draugiem un radiem par simbolisku samaksu, tāpēc, lai būtu pieredze un bildes, ko parādīt. To darot, sāku taisīt ielūgumus, galda kartes, un man bieži nācās iegriezties drukātavā. Tur es ieraudzīju tukšu šķīvi… Tā kā man bija jāiet uz draudzenes dēliņa vārdadienas svinībām, visu laiku domāju, ko lai dāvina, negribas dāvināt kārtējo plastmasas traktoru. Iegāju drukātavā, ieraudzīju tukšo šķīvi, un man tiešām kā ar āmuru iesita pa galvu – alfabēts, dzīvnieks un vārds. Pirmais zīmējums bija ēzelis. Jo parasti bērni, šķirstot grāmatas, vienmēr ierauga suni un kaķi un saka ņau vai vau, bet viņš teica i-āa, un tas man likās tik ļoti citādāk.
SABĪNE BAUMANE savā darbnīcā Limbažos. Foto no Sabīnes Baumanes arhīva