Jāprecizē, ka līdz tam savus pakalpojumus piedāvāja vairāki privātie zvērinātie advokāti. Pēc juridiskās palīdzības varēja vērsties arī abos miertiesnešu iecirkņos. Viens (Nr. I) atradās Gaujas ielā Nr.13., bet otrs (Nr. II) Dzirnavu ielā 5. Tomēr piemērotu telpu plašāku vai skaļāku tiesas procesu gadījumos trūka.
Iecere par tiesu namu reālas aprises ieguva 1936. gada 3. jūlijā, kad toreizējais tieslietu ministrs Hermanis Apsītis ieradās Valmierā, lai pats personīgi apskatītu “topošajam tiesu namam ierādītos gruntsgabalus”. Minētie zemes gabali bija nolūkoti Rūjienas ielā 15 (2708 kv. m), Rūjienas ielā 17 (7182 kv. m) un Liepu ielā 1 (3891 kv. m). Tos Tieslietu ministrijai par samērīgu cenu pārdeva Valmieras pilsētas valde. 1937. gada vasarā pēc ministrijas lūguma apbūves gabalam jau pievilka ūdensvadu. Tomēr plašākus darbus nesāka, jo toreizējais ministru kabinets lēma “Valmieras tiesas nama sakarā atlikt būvdarbu uzsākšanu uz nākamo gadu, kad šim mērķim tiks atvēlēti nepieciešamie līdzekļi”. (Valmierietis, Nr. 417., 1937. g. 19. 08.)
SVĒTKU ROTĀ. Tiesu nams atklāšanas dienā 1939. gada 1. novembrī. Foto no Valmieras muzeja krājuma