Kāpēc par manu naudu?

Tur cipari ir lieli – miljonos un desmitos miljonos eiro. Bet katrs miljons, kura pietrūkst valsts maciņā, protams, sastāv no tūkstošiem, simtiem, desmitiem eiro banknotēs un pat viena un divu eiro monētās. Un varbūt pietrūkst kaut kam svarīgam tieši tāpēc, ka pirms tam kāds lielāks vai mazāks šīs pašas valsts ierēdnis ir iztērējis valsts, tātad mūsu visu kopējo, naudu tām lietām, kam laikam tomēr nevajadzētu tērēt. 
Šoreiz pieminēšu tikai divus, manuprāt, bezjēdzīgus tērētājus – ministrus no jaunās valdības. Sākšu ar ambiciozo dāmu no Latgales puses, kas nonākusi Izglītības un zinātnes ministrijas galvenajā krēslā. Ar šīs ministrijas valdītājiem mums tā īsti nav veicies teju visā (atkal) neatkarīgās Latvijas laikā, maz aiz viņiem palicis sakarīga sausā atlikuma, toties gandrīz aiz katra – vesela virtene lielāku vai mazāku skandālu. Uzreiz gan nesanāk atcerēties kādu Ilgas Šuplinskas priekšgājēju, kurš savas privāti partijiskās ambīcijas būtu tik demonstratīvi apmierinājis par budžetā neparedzētiem papildu tēriņiem.