2. Nav jēgas pievienot visus minētos novadus pilnā apjomā, jo pilsētas un lauku saimniekošanas specifika ir atšķirīga. Tāpēc pilsētai lauksaimniecības zemes un meži jāpievieno tikai tik, cik nepieciešams pilsētas atpūtas zonai un kur to prasa loģika. Dārziņu kooperatīvi pēc iespējas jāpievieno, jo tie lielākoties ir Valmieras iedzīvotāju īpašumā, un līdz ar to visa infrastruktūra ir integrēta un saistīta ar Valmieras pilsētu.
3. No minētajiem novadiem un vēl Strenču novada jāizveido viens Valmieras novads.
4. Veicot šādas reformas, Valmieras iedzīvotāju skaits daudzmaz atbildīs reālajai situācijai un arī laucinieki varēs risināt savas lauku problēmas, nevis tikai barot Valmieras pievārti.
5. Tiks novērstas acīmredzamas aplamības teritoriju sadalījumā.
Daži piemēri:
1. VSŠ divās dažādās administratīvās teritorijās;
2. Valkas iela – vienā pusē Valmiera, otrā Burtnieku novads.
3. Lai apskrietu apli Viesturskolas sporta laukumā, jāizmet cilpa pa Burtnieku novadu, vismaz kartē tā izskatās.
4. Īpašums Beverīnas novadā tieši pie Valmieras robežas. Katru rītu Valmieras komunālie dienesti iztīra ceļu, var teikt, līdz namdurvīm. Visi nodokļi tiek maksāti Beverīnas novadam, nevis Valmieras pilsētai. Vienlaikus nekādas balsstiesības Valmierā, ja kas nepatīk, dodies uz Brenguļiem, uz kurieni nemaz nevar aizbraukt, neizmetot loku pa Valmieras ielām, un nav jau arī jēgas braukt, jo arī tur nekā palīdzēt nevar. Nekādas loģikas.
5. Īpašums Kocēnu novadā pie robežas ar Pārgaujas novadu. Nav ne mazākās idejas, kā samaksātie NĪN varētu infrastruktūras uzlabošanas vai uzturēšanas nolūkā atnākt atpakaļ, jo ceļš no īpašuma līdz valsts ceļam ved pa privātajām teritorijām un nav pašvaldības ceļš, līdz ar to nav variantu – cīnies, kā vari. Toties Kocēnos tiek bruģētas ielas un laukumi, cilvēki dzīvo kā pilsētā jau daudzus gadus, neapšaubāmi, arī uz laucinieku samaksāto nodokļu rēķina. Tas pats un vēl trakāk Valmiermuižā. Nav žēl. Laukos jau tāpat nekavējoties labāk nebūs, bet pilsētnieki tad vismaz maksās pilsētas nodokļus un būs kaut kāda loģiska kārtība. Lai pilsētas vara domā par pilsētniekiem, bet lauku novada vara – par lauciniekiem.
6. Pievienota karte ar provizoriski vēlamajām pilsētas robežām. Kaut ko tādu paveikt nav vienkārši ne politiski, ne tīri praktiski. Kaut vai jāskatās, lai viena īpašnieka zemes vienības netiktu sadalītas vairākās administratīvajās teritorijās, bet agrāk vai vēlāk kaut kas tāds būs jādara.
Es saprotu, ka veikt šādas reformas demokrātiskā ceļā ir neiespējami, to var izdarīt vienīgi v prikaznom porjadke (piespiedu kārtā – tulk.), kad neatkarīgi teritoriju plānošanas speciālisti pēc detalizētas iepazīšanās ar situāciju nosprauž jaunās robežas, neņemot vērā politisku ieinteresētību. Pēc tam Latvijas lielākais priekšnieks uzdod pierobežniekiem rīt līdz darba dienas beigām vienoties par sīkajām detaļām.