It īpaši, ja ministri un koalīcijas partijas klaji izrāda publikai savstarpēju naidu, vienaldzību pret vēlēšanu solījumiem vai pat likumiem, lielummāniju un pašpārliecinātu nekompetenci. Tajā pašā dienā, kad valsts galva tēvišķā gādībā uzrunāja kabineta locekļus, Temīdas kalpi pārvilka svītru izglītības un tieslietu ministru vēlmei izrēķināties ar saviem nemīluļiem – Latvijas Universitātes maijā ievēlēto rektoru un ģenerālprokuroru.
Valdībai pavisam nepatīkama šī Jaunās konservatīvās partijas izgāšanās ir tādēļ, ka koalīcijas partneri to, zobus sakoduši, atbalstīja, lai pierādītu savu koleģialitāti aizdomīgajiem, mūžam ar visu neapmierinātajiem bordāniešiem. Rūpīgā konkursā izraudzītu un premjera cildinātu kandidāti banku galvenā uzrauga amatam norēja Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība.
Tas lika atcerēties, ka septembra sākumā satiksmes ministrs no JKP liedza ieņemt ministrijas valsts sekretāra amatu tikpat nopietnā konkursā pārliecinoši uzvarējušam pretendentam. Viņš, lūk, esot no «nepareizas partijas» – no koalīcijas partnera A/P! Iespējams, politiski nepieredzējušam un nervozajam ministram bija bailes no kompetenta padotā. Šis «nepareizo» pazemojums tika klusām norīts valdības stabilitātes vārdā, lai viņi parādītu premjeram savus «nadziņus» tagad, izkritizējot banku jomas speciālisti.