Šeit jāatgādina, ka Latvijas likumdošana paredz – viesstrādniekiem neatkarīgi no viņu profesijas nedrīkst maksāt lielāku atalgojumu par vidējo algu valstī (lauksaimniecībā – lielāku par vidējo atalgojumu nozarē, kas gan ir apmēram viens un tas pats), un šī iemesla dēļ darba devēju vidū plaši izplatīts ir viedoklis, ka Latvija atrodas neizdevīgākā situācijā par savām kaimiņvalstīm, kur norēķināšanās ar viesstrādniekiem ir vienkāršāka un atbilstošāka situācijai darba tirgū.
Rezultātā notiek nopietnas diskusijas par to, ka sistēmu nepieciešams mainīt un ka visās nozarēs jāatļauj maksāt viesstrādniekiem vidējo atalgojumu tieši nozarē, nevis valstī. Taisnīguma labad šeit gan jāpiebilst, ka viss iepriekš minētais attiecas galvenokārt uz tā dēvētajiem melnā darba strādniekiem, jo augsti kvalificētus speciālistus no ārvalstīm piesaista pamatā lielāki uzņēmumi, kuri parasti atrod arī iespējas norēķināties atbilstīgi darba tirgus cenām. Tajā pašā laikā tieši nekvalificēto darba roku Latvijā trūkst visvairāk, un attiecīgi šis jautājums ir pats aktuālākais.