Saeimas izveidotajai izmeklēšanas komisijai, kurā es strādāju līdztekus citiem saviem deputāta pienākumiem, nav pilnvaru uzrādīt apsūdzības OIK saņēmušajiem afēristiem. Toties mēs spējam palīdzēt tiem, kam pilnvaras ir dotas – likuma sargiem. Tāpēc es ierosināju komisijai pieprasīt, lai noziegumu izmeklēšanai tiktu izveidota speciāla prokuroru grupa, kas pakļautos tieši ģenerālprokuroram, un līdzīga izmeklētāju grupa, kas pakļautos tieši Valsts policijas priekšniekam.
Mans priekšlikums ir saņēmis komisijas kolēģu atbalstu, un esmu drošs, ka valdība gribēs nodrošināt šīm iestādēm papildu līdzekļus, lai abas grupas spētu pilnvērtīgi strādāt. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Jaunā Vienotība tādējādi uzskatāmi apliecinātu tautai savu apņēmību beidzot tikt ar visu skaidrībā, sodīt korumpantus un mahinatorus.
Tad sabiedrība zinātu, ka Ēriks Kalnmeiers un Ints Ķuzis personīgi atbild par izmeklēšanas gaitu un tās rezultātu. Esmu pārliecināts, ka viņus tas nebaida. Tikai tādā ceļā ir iespējams pārliecinoši noskaidrot, kāda ir partiju saņemto ziedojumu saistība ar izkrāptiem OIK līdzekļiem.
Diemžēl daudzu cilvēku prātos pati komponente ir kļuvusi par simbolu politiskajai korupcijai. Dažs kolēģis ir Saeimā iekļuvis ar skaļiem solījumiem «likvidēt OIKu», tagad viņam nākas uzklausīt pārmetumus, kāpēc tas jau nav izdarīts, kāpēc deputāti un valdība turpina pieļaut tautas apzagšanu. Iespējams, vairums nodevas atcelšanas solītāju vienkārši neiedziļinājās problēmas būtībā. Taču varbūt kāds klaigātājs apzināti vēlējās panākt, lai pēkšņa OIK atcelšana liktu sabiedrībai ātrāk aizmirst par blēžiem, kuri izkrāpa naudu, tēlojot elektroenerģijas ražotājus, un tiem politiķiem un ierēdņiem, kuri viņiem šādu iespēju nodrošināja.
Atbalsts zaļai, atjaunojamos resursus patērējošai enerģētikai ir ļoti racionāla un visai ES kopēja politika. «Likvidēt OIKu» nozīmētu atstāt bez nepieciešamā un tiešām pelnītā atbalsta lauksaimniekus, kas iegūst enerģiju no kūtsmēslu radītās biogāzes, vai dārzeņu audzētājus, kuru siltumnīcas apsilda ar šķeldu kurinātas koģenerācijas stacijas.
Taču kāpēc licences, kas ļāva saņemt OIK naudu, tika piešķirtas tik dāsni, ka saņēmēji ar tām gluži atklāti tirgojās? It īpaši valdību nomaiņas brīdī – partijai saprotot, ka ekonomikas ministra portfelis būs jāatdod. Kāpēc ministrijas ierēdņi bija tik labticīgi un necentās kontrolēt, vai elektroenerģijas ražotājs ievēro valsts izvirzītos nosacījumus? Kāpēc no OIK apmaksā Krievijas dabasgāzes dedzināšanu Latvenergo termoelektrocentrālēs?
Saeimas izmeklēšanas komisija spēj arī likuma sargiem palīdzēt ar mūsu uzklausītām amatpersonu liecībām. Diemžēl nākas atzīt, ka prokuratūras un policijas rīcībā patlaban vēl nav pietiekama informācijas apjoma. Tajās gadiem ilgi trūkst speciālistu. Ģenerālprokuratūras pārstāvis nesen komisijas sēdē pat atzina, ka tikai tajā nupat ir uzzinājis, ka «kāds no bijušajiem ekonomikas ministriem» (Artis Kampars, Vienotība, 2009 – 2011) pats parakstīja atļaujas OIK elektroenerģijas staciju veidošanai. Pirms viņa to darīja EM ierēdnis. Citu amatpersonu starpā komisija uzklausīs arī premjeru Krišjāni Kariņu, ekonomikas ministru 2004. – 2006. gadā.
Profesionālu kadru trūkuma radītās grūtības atšķetināt ar OIK saistītās vai citas afēras ir neapstrīdams pierādījums tam, cik valsts interesēm kaitnieciska bija Policijas akadēmijas likvidēšana 2010. gadā. Toreiz LU Juridisko fakultāti nobaidīja perspektīvs sāncensis cīņā par studentiem, un tās spēcīgais lobijs Saeimā panāca savu uz tiesiskuma rēķina.
Būdams savai augstskolai dziļi pateicīgs absolvents, es vēlos Policijas akadēmijas atdzimšanu. Taču pieļauju, ka ir patlaban racionālāki un ātrāki risinājumi, lai nodrošinātu tiesībsargājošās iestādes ar izglītotiem speciālistiem. Piemēram, paplašinot Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmiju, varam izveidot Nacionālās drošības augstskolu, kurā kopā ar Bruņoto spēku kadetiem apmācītu topošos policijas, prokuratūras un arī sodu izciešanas iestāžu darbiniekus.
******
Romāns Naudiņš darbojas Saeimas jūnijā izveidotajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā «par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību».