Jāatgādina, ka skandāls sākās pēc tam, kad ministrs izteica neuzticību diviem uzņēmuma vadītājiem – Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšam – sakarā ar «aizdomām par potenciālām koruptīvām shēmām». Pieminētās «aizdomas par potenciālām koruptīvām shēmām» praktisku apstiprinājumu gan nav guvušas, jo nekādi likumpārkāpumi Bērziņa un viņa vietnieka darbībā nav konstatēti, tomēr izraktais kara cirvis atpakaļ zemē tā vienkārši nebija iedabūjams, un bija skaidrs, ka kādam nāksies aiziet.
Šeit ir vērts piebilst, ka vispār jau LDz vadības darbs bija izpelnījies pamatā atzinīgu novērtējumu. Uzņēmums, neraugoties uz Krievijas tranzīta kravu apjomu samazināšanos, spēja atrast alternatīvas un nodrošināt kravu plūsmu. Tāpat iepriekšējais LDz vadītājs bija gana nozīmīga persona Eiropas un arī pasaules dzelzceļnieku profesionālajās organizācijās, tostarp spēja atvest uz Rīgu vairākas lielās dzelzceļnieku starptautiskās konferences, kā arī panākt, ka Latvijas galvaspilsētā 2020. gada otrajā pusē notiks Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) globālā konference – pasaules galvenās dzelzceļnieku organizācijas pats nozīmīgākais pasākums.