Baters, vanagi un lapsas
Kad izkāpju no mašīnas, pirmais mani sagaida žiperīgais Baters. Izrādās, tas ir kaimiņu suns, kurš, tā teikt, šeit iekārtojies darbā un ir labi iejuties. Kā nu ne, ja par vistu ganāmpulka pieskatīšanu atalgojumā tiek arī pa kādai gardai olai. Vēl bez suņuka brīvi staigājošu vistu apsardzes funkcijas pret plēsējputniem netīši veic arī apkārtnē ligzdojošās bezdelīgas, vārnas, kā arī pirmo gadu elektrības stabā ligzdu uzvijušais stārķu pāris. Problēmas sākot rasties vien rudenī, kad putni aizlidojuši, tad visa atbildība paliekot uz Batera pleciem. Pērnā rudenī netika nosargātas divas vistas. Arī lapsas mēdz paciemoties. Reiz Laura vienu tādu noturējusi par suni, jo tā bez bailēm ienākusi pagalmā, talkā nācis sargs, to padzenot. Uz nakti vistas kūtī jūtas drošībā, visiem logiem un ejai priekšā ir restes.
Brīvi staigājošas vistas
Lauras saimniecībā kopumā ir 350 dējējvistas, tieši tik, cik ir atļauts uzturēt mājražotājam. Parasti dienā tiek izdētas 200 olas, ļoti labā 250, bet ne tik labā 160.
«Ja es vistām taisītu režīmu ar sprostiem, gaismas režīmiem, iespējams, olu būtu vairāk. Šīs man ir ļoti pakļautas temperatūras maiņai: kad ārā sākas lietus un aukstums, olu nav. Atkal, kad ir saulīte un foršs laiks – tās ir. Ir savi plusi un savi mīnusi, bet es esmu par to, lai vistas dzīvotu šādi – brīvi, nekādu sprostu šeit nebūs,» stāsta Laura. «Uz olu kastītēm spiežam zīmogu ar pirmo numuru, kas nozīmē, ka tās ir brīvi staigājošu vistu dētas olas. Ir arī nullīte – bioloģiskās olas, bet uz to mēs netiecamies, lai arī visi priekšnosacījumi šai vietai būtu, jo visapkārt ir bioloģiski apkopta zeme. Jārēķinās arī ar to, ka bioloģiskām olām uzreiz sadārdzinātos cena. Ir klienti, kas arī tās izvēlētos, bet kopumā cilvēki nav tik maksātspējīgi, lai pirktu to kastīti par gandrīz četriem eiro.»
KŪTĪ. Laura pie savām caciņām. Rokās dodas ikviena, bet gaiļi gan ne.