Balss lēmējvarā
«Lielākās neskaidrības ir par pašvaldību datu pēctecību. Pirmkārt, vai tiks ņemti vērā mūsu novada izstrādātie plānošanas dokumenti. Ir pilnīgi skaidrs, ka lielā novada vadība tiks ievēlēta pēc partiju principa. Ja iedzīvotāji izvēlēsies partijas, balstoties uz to saukļiem, tad mēs būsim tādā ķīselī, kādā esam tagad. Tas nav sevišķi veiksmīgs variants, kad populisms uzvar, jo solītais neiet kopā ar reālajiem darbiem, ar valsts un pašvaldību iespējām. Otrkārt, kas mani satrauc, – kā tiks pārstāvēti lauku pagasti. Sliktākajā gadījumā domē ir jātaisa apakšpalāta, kur tiek ievēlēti pārstāvji no katra pagasta. Varbūt šiem pārstāvjiem nav domē lemttiesību, bet viņiem ir teikšana un ietekme vismaz komiteju līmenī, lai īstenotu to, ko lauku iedzīvotāji grib,» uzsver Māris Zvirbulis. Viņš skaidro, ka šobrīd ir būtiski stiprināt vietējās kopienas, domāt par sabiedrībai kopējām lietām un vajadzībām un to «sadzirdēšanu» lēmējvaras līmenī.
Sabiedriskā doma
«Es strādāju apmēram astoņus gadus par pašvaldības vadītāju. Man sākotnēji nebija saprotams, kāpēc caur Eiropas projektiem tiek attīstītas noteiktas sabiedrības grupas un sabiedrības slāņi, kas aktivizējas un kaut ko dara, bet tagad man ir skaidrs – tā ir vietējā kopiena. Ja mēs neattīstām šīs vietējās iniciatīvas, mēs vispār neveidojam domājošu sabiedrības slāni. Jau tagad, pēc pēdējo vēlēšanu rezultātiem, mums katrā pagastā ir ap 100 aktīvo iedzīvotāju, kas nav ar vienādu domāšanu, bet spēj paust neatkarīgu viedokli. Visi pārējie bāzējas uz to, kas ir uzrakstīts avīzē, ko pasaka televīzijā, bet vai vienmēr tas ir objektīvi, vai tomēr nav politikas pieskaņas šajā informācijā? Man jau tomēr šķiet, ka ir,» tā Māris Zvirbulis, aicinot kritiski izvērtēt mūsdienās pieejamo informāciju.
PIEDALOTIES VARAM diskusijā, uzaicinātie pašvaldību pārstāvji, tai skaitā Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, meklēja atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Jāņa Līgata foto