Kad nu vakar uzzinājām EP vēlēšanu provizoriskos (oficiālie būs tikai pēc pāris nedēļām) rezultātus, secinu, ka ar naudas maka pirkšanu gan esmu pasteidzies, jo no Latvijas neviens populists (tautai tīkamus, bet reāli neizpildāmus solījumus klaigājušais) tomēr deputātos nav ticis. Bet gandarīti gan, tāpat kā Eiropas Savienības valstu vienotas darbošanās piekritēji, var justies arī eiroskeptiķi. Pēdējie sevišķi tādēļ, ka nu piecus gadus varēs atgādināt, ka Latvijā vajadzību pēc Briseles dotajām iespējām par pareizu atzinuši vien trešā daļa no balsot tiesīgajiem. Balsotājiem, ES vērtības pienācīgā cieņā turošajiem, savukārt ir gandarījums, ka viņi Eiroparlamentā ir iedabūjuši katrs savējos. Nebija pat grūti prognozēt, ka stabils balsotāju skaits (kurus tikt pie urnām nespēj traucēt pat ķibeles datortīklos) ir tēvzemiešiem un viņu galvenajam kandidātam Robertam Zīlem. Pat skandāli Rīgas domē nespēja mazināt (iespējams, pat mobilizēja) saskaņieša Nila Ušakova atbalstītāju družīnu. Savējie no Latvijas krievu savienības EP atkal iedabūja Tatjanu Ždanoku.
Kas vien gribēja, savējos uz Briseli dabūja
Burtu izmērs