Latvijas vēstneši. Tā mēs sevi dēvētu, jo liela daļa dalībnieku nemaz nezināja, kur atrodas Latvija, kas ir latvieši. Bērni iemācījās drošāk uzrunāt svešiniekus, iepazīstinot ar mūsu valsti, novadu un skolu. Kā pārsteigumu līdzi paņēmām Latvijas rudzu maizi un medu. Neticami gardi – tā mūs novērtēja meksikāņi, kuriem pesticīdi esot iznīcinājuši bišu saimes, francūži gribēja atpirkt mūsu medu (beigās noorganizējām dāvaniņu). Bērni centās – tā bija papildu slodze sacensībām, bet pieredze un iespaidi ir neatsverami.
Kā veicās robotu spēlē? Nu netikām fināla raundā, toties spējām parādīt, ka pat vienkārši būvēts robots ar pareizu stratēģiju spēj mūsu zēnus iecelt vidusdaļā. Priekšā dažām superkomandām un starp komandām, kuras pārstāvēja specializētās skolas, privātas skolas, robotu novirzienu klases utt., pārsvarā papildus finansētas no valsts budžeta. Mēs nostartējām godam. Ne velti dažas inovācijas mūsu robotā tiesneši nāca speciāli atkārtoti izpētīt mūsu stendā.
Organizācija grandioza. Ar bažām lūkojāmies kartē, bet reāli pat pieaugušie nebija pieredzējuši tāda līmeņa precizitāti un rūpes par dalībniekiem. Mēs tikām nodarbināti četras dienas no pulksten 7 līdz 21, brīvais laiks bija viena stunda pēdējā dienā, lai skolotāja Ļena mūs aizvestu uz plašo promenādi Egejas jūras krastā.
Kopvērtējumā. Mēs šo braucienu, iespējams, nekad neaizmirsīsim… Paldies Kocēnu novada domei par lielo atbalstu, paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri ziedoja naudiņu, lai mēs krāšņi varētu pārstāvēt savu valsti. Paldies skolotājām Ņinai un Ļenai, kuras palīdzēja organizatoriskos jautājumos. Paldies visiem, kuri mūs atbalstīja ar labiem vārdiem. Šādu braucienu dēļ ir vērts mācīties un censties!
RUBENES PAMATSKOLAS komanda pirms došanās gājienā kopā ar skolotāju Ļenu Kalniņu (otrā no kreisās) un komandas treneri Ivaru Ādamsonu (otrais no labās). Foto no Rubenes skolas arhīva