Nozīmīga loma, protams, ir faktam, ka tieši JV, kuras saraksta līderis nesen aizvadītajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija V. Dombrovskis, Latvijā ieguva vēlētāju lielāko atbalstu, kļūstot par EP vēlēšanu uzvarētāju. Tā kā EP vēlēšanas ir ne tikai politisko partiju, bet arī politiķu konkurence, šajā panākumā ir ievērojams tieši V. Dombrovska nopelns, un ir tikai loģiski, ka tieši viņš arī kļūst par Latvijas pārstāvi jaunajā EK sastāvā.
Vienlaikus šajā gadījumā pat svarīgāka ir tieši JV politiķa ievērojamā pieredze. Ar savu līdzšinējo darbību viņš ir apliecinājis un pierādījis sevi kā visas Eiropas mēroga politiķi, spējīgu Eiropas Savienībai (ES) nebūt ne vienkāršā laikā uzņemties atbildību par tik sarežģītu jomu kā finanses. Atbildība par finanšu jautājumiem bez pārspīlējuma ir viena no pašām lielākajām, ja ne pati lielākā EK, ar tām saistītie amati tradicionāli ir paši nozīmīgākie apvienotās Eiropas struktūrās, un par V. Dombrovska spējām liecina jau tikai fakts, ka līdzšinējais EK prezidents Žans Klods Junkers ir personiski lūdzis Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam neatsaukt V. Dombrovski no līdzšinējo pienākumu pildīšanas.
Vienlaikus viens no jautājumiem, kas tradicionāli rodas gadījumos, kad Latvijai nepieciešams deleģēt savus pārstāvjus uz augstiem amatiem apvienotās Eiropas struktūrās, skan – kāds no tā ir ieguvums tieši mūsu valstij? Pastāv viedoklis, ka līdz ar pāriešanu darbā «uz Briseli» amatpersonas kļūst jau par apvienotās Eiropas interešu aizstāvēm un zaudē saikni ar Latviju, tamdēļ nav tik svarīgi, kādus cilvēkus mēs deleģējam šim darbam.
Atsevišķos gadījumos šis viedoklis tiešām arī atbilst patiesībai, tomēr tas jau ir atkarīgs no katra konkrēta cilvēka un viņa priekšstatiem par darbu apvienotās Eiropas struktūrās. Atkarībā no šiem priekšstatiem ir iespējams gan aizmirst par savu izcelsmes valsti, gan veidot veiksmīgu karjeru, vienlaikus turpinot būt gan savas valsts, gan savu vēlētāju interešu aizstāvim.
Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kamdēļ dažām valstīm, it īpaši no tā dēvētās vecās Eiropas, izdodas ļoti veiksmīgi aizstāvēt savas intereses Briseles varas koridoros, kamēr citu panākumi šajā ziņā nav īpaši ievērojami. Rezultāts ir atkarīgs no šo valstu pārstāvju attieksmes. Attiecīgi, ja arī mēs vēlamies, lai Latvijas intereses Briselē tiktu pārstāvētas iespējami pilnīgāk, uz augstāko Latvijai pieejamo amatu ir jāvirza cilvēks, kuram šīs intereses ir svarīgas un kurš spēj tās aizstāvēt.
Strādājot EK, V. Dombrovskis ir daudzkārt apliecinājis kā vienu, tā otru, un nav nekādu šaubu, ka turpinās to darīt.