Plostu būve. No kurienes nāca šī ideja?
Patiesībā tās ir pontonlaivas. Un ideja nāca no tā, ka ir Gauja un ir plostnieki. Tika domāts, kā uztaisīt kaut ko modernāku par parasto plostu un lai ar to var pa Gauju pabraukt. Nav jau iegrimes Gaujā – jahtas šajā upē neies, jo tā ir sekla. Tad nu mans risinājums ir pontonlaivas – katamarāni vai trimarāni.
Cik ilgi savā galvā šo domu perināji?
Pirmais plosts man tapa 12 gadu vecumā. Uz trim gazika kamerām uzliku zirga vāģu ratu virsu (smaida)… Toreiz man Gaujas gluži tuvumā nebija, tāpēc pirmoreiz šis plosts peldēja piemājas dīķī, pēc tam arī pa kādiem maziem ezeriņiem. Tā nopietnāk šai lietai atkal pievērsos pirms astoņiem gadiem. Daudzi prototipi ir uztaisīti, lai saprastu visas iegrimes un izsvarojumus. Tās ir lietas, ko skolā nemāca! Nekādas profesionālās izglītības man nav, taču es uzaugu kolhoza mehāniskajās darbnīcās. 16 gadu vecumā krāmēju jau pirmos žiguļu motorus. Ar tehniku visu mūžu esmu ņēmies, šis man ir tikai hobijs…
…kas izaudzis līdz nopietnam līmenim.
Jā, man ir Eiropas ražotāja kods, visiem manis darinātajiem kuģiem ir CE sertifikāts.
Kad tapa tavs pirmais nopietnais peldlīdzeklis un kur tas patlaban atrodas?
Pirms četriem gadiem. Arī tā bija pontonlaiva – 5 metrus gara un 2,5 metrus plata. Ar to tiek vizināti cilvēki pilsētas svētkos Strenčos un arī citās vietās. Uz priekšu to var dabūt vai nu ar motoru, vai arī ar airiem. Tūristi ar tādiem braukā.