Kāds izdevies valsts mežiniekiem pērnais gads?
Par 2018. gadu īstenībā mežu nozare nevar sūdzēties. Pirmkārt, pasaules tirgū kopumā bija labas koku cenas, katrā ziņā tā bija visos mūsu eksporta tirgos. To jutām gan mēs, valsts mežu apsaimniekotāji, gan arī privātie mežu īpašnieki. Otra lieta – arī apstākļi mežizstrādei kopumā bija pateicīgi. Jā, varbūt pats gada sākums nebija īsti cerīgs, toties beigās ziema bija laba, pavasara šķīdoņa gandrīz nebija, uzreiz sākās vasara. Protams, katrai lietai jau ir savs labums. Tā, piemēram, lauksaimniekiem pērnais gads esot bijis sausākais vēsturē, bet mēs varējām mežā tikt iekšā vietās, kur vairākus gadus nebijām varējuši slapjuma dēļ. No mežizstrādes viedokļa tas bija pozitīvi, savukārt no mežu atjaunošanas viedokļa bija mums problēmas pavasara pusē – beigās bija tik sauss, ka šur un tur dabūjām apstādināt mežu stādīšanas darbus – zeme bija par sausu! Viena lieta, ka tas traucē stādam, kaut arī tā sauktajā konteinerā koka stādam mitruma pietiek vismaz divas nedēļas no tā, kas tam iedots līdzi, bet bija pat tik sauss – īpaši mālainajās augsnēs, kas Vidzemei varbūt mazāk raksturīgi – stādīšanas vietās, ka nevarēja zemē dabūt stādāmo trubu! Ir arī nelieli bojājumi stādījumos sausuma dēļ, taču kopumā var teikt, ka laika apstākļi tik būtiski mūsu darbu pērn tomēr neietekmēja.
2018. gadā plānotais tika paveikts?
Jā. Protams, ir kaut kādas svārstības, piemēram, apaļkoksnes piegādes apjomiem, bet tas ir normāli. Viena no lielākajām problēmām pašlaik, un to jūtam ne jau tikai mēs vienīgie, bet gan visa nozare, ir tas, ka nepietiek pakalpojumu sniedzēju – pietrūkst meža izstrādātāju. Tā kā Latvijas valsts meži ar savu tehniku mežus neizstrādā, mēs šos pakalpojumus pērkam. Parastā gadā, ar mitruma periodiem, it kā šo pakalpojumu sniedzēju pietiek, bet pērn, kad bija mežizstrādei labvēlīgs gads un kad ļoti aktivizējās arī privātie mežu īpašnieki, šo pakalpojumu sniedzēju pietrūka.