Vienīgā vizuālā liecība par šo notikumu ir unikālā vēstures relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta fotogrāfija «Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī». Tā īpaši saudzējošā režīmā tiek glabāta muzejā un tikai reizi gadā – Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā – tiek izlikta apskatei.
Fotogrāfijā redzami gan uz skatuves esošie neatkarīgās valsts pasludinātāji, gan arī daļa no skatītāju zālē esošajiem. Labi ieskatoties un zinot personas, precīzi var atpazīt itin visus, kas tiešām valsts dzimšanas reizē ir bijuši klāt. Lai kā daži vēlāk ir centušies apgalvot, ka viņi tur, tad, tajā reizē arī ir bijuši, vizuāla apliecinājuma tam nav. Foto-grāfijā redzamie zālē stāvošo pakauši par konkrētām personām liecības nesniedz, vien vēsta, ka vēsturiskajā brīdī klāt ir bijuši arī citi.
Šajā ziņā vēsture tiešām ir netaisnīga vai pat nežēlīga: lai cik lieli kādas personas nopelni ir valsts tapšanā, stiprināšanā un turpināšanā, ja vēsturiski būtiskā brīdī viņa neiekļūst Galvenajā bildē, tad ir jāsamierinās ar palikšanu tajā bezpersoniskajā tautas daļā, par kuru labākajā gadījumā ir vien piebilde «un citi».