Apvērsuma atbalstītāji reģionos bija ņēmuši vērā iepriekšējo pieredzi. Ātri tika nobloķēti Rīgas tilti un pievedceļi, līdz ar to «barikāžu laiks Nr. 2» vairs nebija iespējams. Tika ieņemta arī televīzijas studija, taču drīz vien radio un televīzija sāka darboties no rezerves raidītājiem. Informācijas minimums bija pieejams. Tāpat bija skaidrs, ka nākotne šajā reizē izšķirsies Maskavā. Rīgā aktīvi sāka šiverēties Latvijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks un viņa atbalstītāji. Tika draudēts ar izrēķināšanos, ja latviešu radikāļi un nacionālisti nenoliks ieročus. Lielākai ticamībai piesauca pat konkrētus uzvārdus – Dobeli, Kostandu, Īvānu.
Augusta puču atceroties
Burtu izmērs