Tādā dziesmotā sacensībā visbiežāk trīs dziesmas: obligātā (viena visiem koriem), kora (diriģenta) izvēlētā un izlozes dziesma. Obligāto uzzina laikus: pirms konkursa. Tagad, šķiet, tā (telefoniski vai citādi) uzzina arī izlozes dziesmu. Kāreiz tas bija interesantāk: koris jau stāv uz podestiem, diriģents iet pie žūrijas galda un dziesmu izvelk. Valdot interesantam sasprindzinājumam, jo ir taču vairāk vai mazāk vēlamas dziesmas.
XXVI Dziesmu svētku koru konkursu finālā 30. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā starptautiskajai žūrijai skanēja akadēmisks (notikumam atbilstošs) konkurss. Uznāk pirmais koris, to piesaka, nosauc māksliniecisko vadītāju un visas trīs kora dziesmas. Koris dzied. Pēc dziesmām nav aplausu. Pēc trešās koris un diriģents paklanās. Tad ir aplausi, dziedātājiem no pirmās rindas dodoties projām, nākamā kora dalībniekiem viņu vietā stājot. Atkal: piesaka kori, diriģentu un dziesmas. (Tās kora diriģenta izvēlētā secībā). Tā līdz pēdējam korim.
Šajā reizē bija kāda neparasta izvēle: gan sešu vīru koru, gan astoņi sieviešu koru balsīs, izjūtās skanēja Emīla Dārziņa dziesmas: Mirdzi kā zvaigzne (Kārļa Jēkabsona vārdi) – vīru un Nāru dziesma (Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi) – sieviešu koriem. Lai arī komponistam (1875–1910) šis nav jubilejas gads. (Tas gan: viņš joprojām ir koristu mīlētākais komponists.) Par labāko vīru kori (un Lielā balva) atzina Latvijas Universitātes Dziedoni (mākslinieciskais vadītājs – Uldis Kokars, leģendārā diriģenta Imanta Kokara dēls), par labāko sieviešu kori (un Lielā balva) – Jelgavas 4. ģimnāzijas meiteņu kori Spīgo (mākslinieciskā vadītāja – Līga Celma-Kursiete). Latvijas Universitātei dziesmotajā sacensībā ļoti lieli panākumi: sieviešu koru konkursā 1. vietā Balta (Māra Marnauza), 2. vietā Minjona (Romāns Vanags, bijis arī Valmieras vīru kora Imanta diriģents), 20 jaukto koru sacensībā 3. vietā Juventus (Valdis Tomsons).