Bērnība un jaunība
Par bērnību un jaunības sapņiem rakstnieks stāstījis autobiogrāfijā ”No manas dzīves” 1893. gada „Baltijas Vēstneša” divdesmit piecu gadu jubilejas piemiņas izdevumā: ”Esmu dzimis Lizumā, Kalaņģu mājās Velēnas draudzē 26. novembrī 1858. gadā. Mans tēvs bij` minētās mājās par saimnieku un arī par Lizuma valsts (pagasta skolas – I.Z.) skolotāju. Vēlāk viņš pieņēma valsts skolotāja vietu Māla muižā un pēc tam Sinolē. Pirmās mācības dabūju no sava tēva. Gan vēlāk tālākās skolās iedams dabūju plašākas zināšanas, tomēr tēva mācības un tēva mājas gars skanēja vēlāk visam cauri. Tēva līdzi dotais garīgais pūrs dzīvē ir mans vienīgais mantojums, kas nav ne ar zeltu izsverams un kuram man jāpateicas, ka varēju vēlāk sākt darboties ar rakstniecību. Viss, ko esmu, panācis, ir tēva nopelns, man pašam tur maz nopelnu klāt. Vēlāk dzīvē, kad skolas jau biju izgājis, kad pats biju par skolotāju, un, kad biju jau apprecējies un sācis famīlijas dzīvi, tēvs vēl arvien palika mans svarīgākais skolotājs un padoma devējs visos grūtākajos dzīves jautājumos.1869. gada rudenī, Mārtiņos, tēvs mani aizveda uz Vēlēnas draudzes skolu.
KOPĀ. 70 gadu jubilejā ģimenes vidū: 1. r. 2. no kr. jubilārs, aiz viņa 2.r. 2. no kr. dēls, Gaujienas mācītājs Atis Jaunzems, 4. – dēls, ārsts Jānis Jaunzems. Blakus jubilāram dzīvesbiedre Beāte, pa labi – meita Milda Baltgaile. R.Johansons foto. Rīga, 1928. Foto no muzeja krājuma