Cēsniekus tolaik uz peldi Gaujā neviens īpaši neaicināja, uzsverot — upe ir ļoti viltīga, ar plūstošām smiltīm un citām neuzmanīgu plunčātāju briesmām. No mutes mutē klīda šausmu stāsti, kad kāds Gaujā gājis it kā pa stabilu smilti un tad pēkšņi pazudis… Tāpēc saprātīgas alternatīvas pilsētnieku peldēm bija Raiskuma ezers, Driškins, retāk — Āraišu ezers. Protams, tā prātīgi un uzmanīgi viens otrs gāja pelst arī uz Gauju…
Ar kaunu atzīšos, taču, jau ceturto gadu desmitu dzīvojot Valmierā, tikai šovasar tā pa īstam atklāju, cik jauki ir Daliņu pludmalē. Pie vainas visvairāk laikam līdz šim lielākoties jocīgās vasaras un pašam savs dīķis laukos, arī tāda sutoņa līdz šim nebija trāpījusies, kad atveldzēties prasās teju vai katru vakaru. Un Daliņos tam patiešām ideāli apstākļi! Tā pati Cēsīs zināmā Gauja, taču pilsētas pludmales zonā gan šaurāka, gan seklāka, gan pārskatāmāka, kas būtiski tiem vecākiem, kuri šeit ieradušies kopā ar bērniem. Protams, sīkuļus pieskatīt ik solī svēta lieta, toties pusaudžus var drošāk laist savā nodabā pa ūdeni jārēties…