Visu – tikai pati
Kad ierodamies «Pļaviņu» zaļajos plašumos, Natālija nāk no ķiploku vākšanas, un uz mūsu jautājumu, kā viņa un brangā tomātu kolekcija pārcieš šīs vasaras karstumu, jokojot atbild: «Vasarai nav ne vainas. Tikai viena nelaime – par īsu. Ja vēl kopā ar ģimeni kā allaž gribas arī kaut kur aizbraukt, kaut ko vairāk par savu dārzu redzēt, tad tik tiešām brīžiem liekas, ka stundu un dienu nepietiek. Ar mani ir traki, jo savus tomātus un to kolekciju nevienam citam neuzticu, neviens man pa prātam ne tos pareizi padzirdinās, ne arī kaut kur, kaut ko laikā izkniebs, ne arī apputeksnēšanos uzpasēs. Visu daru tikai pati. Kolekcija ir izaugsmē un mainībā, jo arvien gribas ar kaut ko jaunu pārsteigt gan tomātu izstāžu skatītājus, gan arī manus jau gadiem uzticamos klientus – sēklu un tomātu stādu pircējus. Nav laika apstāties, jo tomātu pasaulē ienāk arvien vairāk dažādību. Nu jau topā ir melnie, svītrainie, punktainie un citi brīnumi. Cenšos visām jaunajām tendencēm sekot un ar savu kolekciju būt mūsdienīga.»
Bavārija un «Deep Purple»
Nolemjam, ka vispirms aprunāsimies un tad dosimies ekskursijā pa siltumnīcām. Saimniece aicina paēnā zem ozola kuplajiem zariem, kur, malkojot viņas gatavoto un vīra iecienītāko marku, aroniju sīrupa vēso limonādi, klausāmies Natālijas šīs vasaras spilgtākajos iespaidos: «Nesen visai šaurā interesentu pulciņā man bija iespēja apmeklēt bagāto Bavāriju Vācijā. Brauciens bija ar konkrētu mērķi: iepazīt kāda Vācijas tomātu kolekcionāra un vēl vairākas bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības, ieskaitot olu un pat bioloģiskā degvīna (!) ražotājus.