Piektdien par latviešu tautas tradīcijām daudz runāja Sēļos. Zāļu vakaram, kur vieta dziesmām un dejām, bija dota jauna pievienotā vērtība. Tika skaidrots un izrādīts, ko paslēpis jēdziens tautas folklora. Tā nav tikai dziedāšana, instrumentu spēle.
«Folklora nav arī nekāda tantiņu būšana. Esmu dzirdējusi, ka tā uzskata, bet nupat bijām «Balticā». Aizvedot kolektīvus uz festivālu, var parādīt, ka tur satiekas tik daudz ģimeņu, jauniešu, bērnu,» sacīja tautas mūzikas tradīciju pētniece Iveta Dukaļska, kura kopā ar līdzīgi domājošajiem izveidojusi un vada tautas mūzikas kopu «Sēļu muižas muzikanti» un folkloras kopu «Sēlene».
Iveta jauniem un veciem, kuri zāļu vakaru sagaidīja Sēļu muižā un parkā, stāstīja par to, ka folklora būtībā ir tautas dzīves ziņa.
«Arī tie notikumi, kas šodien aktuāli, rīt jau būs folklora. Kāds pētnieks nāks un pierakstīs, kā mēs pirmo mobilo telefonu pirkām, kā nezinājām, kas ir dators, kā tagad mašīnas uz Jāņiem pušķojām, bet reiz taču stāstīja, kā pušķo zirga ratu ilksi,» košus salīdzinājumus izmantoja Iveta, liekot noprast, ka tautas zināšanas un prasmes ir milzīgs resurss, kuru vērts izprast.
MĀCA spēlēt tautas instrumentus. Ar bērniem un jauniešiem meistardarbnīcā strādāja postfolkloras grupas «Rikši» dalībniece Zane Dukaļska un mācīs «Sēļu muižas muzikantu» dalībnieks Uģis Vītiņš. Jāņa Līgata foto