Uzreiz gan jāpiebilst: arī es neuzskatu, ka kāda kanāla bloķēšana vai kāds cita veida liegums problēmu ar kaimiņvalsts esošās varas piekopto politiku attiecībā pret Latviju momentāni atrisinātu – jebkāda no šāda veida darbībām līdzinātos jaunā gada salūtam – pompozi gaisā izmestai naudai. Lai vai pie kādiem represīviem instrumentiem mūsu valstsvīri ķertos, tos sagaida pilnīgs fiasko. Vienīgo pienesumu šajā nevienlīdzīgajā kaujā varam gaidīt tikai no mūsu pašu sabiedriskajiem medijiem – tos stiprinot, radīsies arī konkurētspējīgs saturs.
Šis stāsts gan būs par mums pašiem, par to, ko mēs varam izdarīt bez valsts palīdzības. Laikam jau mēs nesagaidīsim to dienu, kad Lattelecom ļaus saviem klientiem pašiem noteikt, kurus TV kanālus skatīties un kurus ne, – un tomēr izvēle mums vienmēr paliek: palikt, apzinoties, ka pērkam arī Putina ruporus, vai aiziet, tikai jautājums – kur? Iespējams, kļūdos, bet šodien arī visas citas lielākās kompānijas savās pamata paketēs iekļauj šos kanālus. Vienīgās alternatīvas – internets un satelīts, bet tie savukārt ir neērti risinājumi.