Skaidro Vidzemes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītāja Rudīte Motte: «Kopumā Regula būtiski nemaina līdzšinējos personas datu apstrādes un aizsardzības pamatprincipus, kuri jau 18 gadus ir nostiprināti Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Savukārt pacientu datu pieejamības un drošības jautājumus reglamentē Pacientu tiesību likums, Ministru kabineta noteikumi «Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība» u.c. Pacientu datu aizsardzībā būtiski ir likumības un godprātības principi, kurus ievērot ir slimnīcas personāla pienākums.
Ņemot vērā, ka informācija par personas veselības stāvokli (analīžu, izmeklējumu, diagnožu rezultāti u.c.) ir sensitīvi – īpaši aizsargājami dati, par ko slimnīcai jāuzņemas atbildība, pacientiem un tuviniekiem jārēķinās, ka slimnīca personas datu aizsardzībai pievērsīs vēl lielāku uzmanību, lai konsekventi ievērotu likuma prasības. Praktiski tas nozīmē, ka slimnīcas personāls – nodaļas administrators, māsa vai ārsts telefoniski piederīgajiem nesniegs informāciju par pacienta atrašanos slimnīcā, diagnozēm, veselības stāvokli, jo telefoniskā sarunā nav iespējams identificēt zvanītāju un pastāv liels risks ļaunprātīgai informācijas izmantošanai.
Tikai izņēmuma gadījumos telefoniski tiks sniegta informācija, ja būs iespējams identificēt ieinteresēto personu – zvanītāju – kā to personu, kuru līgumā pacients pats norādījis kā savu uzticamības personu, kurai drīkst izpaust informāciju par viņa veselības stāvokli.
Praksē vērojams, ka nereti poliklīnikas reģistratūrā kāda persona vēlas izņemt sava piederīgā analīžu rezultātus, diagnostisko izmeklējumu slēdzienus, jo pats klients dzīvo tālu, ir krietnos gados, nespēj atbraukt utt. Pacientu tiesību likums paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu. Vēršam uzmanību, ka minētajos gadījumos ir nepieciešama paša pacienta rakstveida piekrišana, iesniegums, ko slimnīcas personāla klātbūtnē pacients uzraksta un atstāj slimnīcā, norādot uzticības personu, ja nevēlas, ka analīžu rezultātus vai izmeklējuma aprakstus nosūta ģimenes ārstam, un arī nevēlas tos saņemt elektroniski.
Attiecībā uz bērna ārstēšanu – bez pilnvaras tikai māte un tēvs drīkst pavadīt bērnu uz izmeklējumiem un analīzēm, lemt par ārstniecību vai atteikšanos no tās. Visiem pārējiem radiniekiem nepieciešama pilnvara, kas noformējama pie zvērināta notāra vai pašvaldības bāriņtiesā.
Lai novērstu pārpratumus – personas identificēšanai plānveida pakalpojuma saņemšanai der tikai personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte (autovadītāja apliecība nav personu apliecinošs dokuments!). Slimnīcas personāls ir tiesīgs atteikt izmeklējumu vai speciālista konsultāciju, ja apmeklētājs nevar uzrādīt derīgu pasi vai ID karti (līdzībās ar banku vai pastu – uz tiem taču neejam saņemt pakalpojumu, ja nav līdzi pase vai ID karte).
Jāievēro, ka Regula paredz ne tikai jaunu pieeju un pastiprinātu uzmanību fizisko personu datu aizsardzībai, bet arī soda sankcijas – ar septiņiem un astoņiem cipariem rakstāmas naudas summas – par Regulas prasību pārkāpumiem.
Vēl izskanējis jautājums: vai tuvinieku turpmāk drīkstēs attālināti (pa tālruni vai elektroniski) pieteikt uz izmeklējumu vai konsultāciju? Jā, drīkstēs, jo persona (pieteicējs) nav uzskatāma par pacientu, jo vēl nav saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu. Personas identifikācija un personas datu apstrāde notiks dienā, kad cilvēks būs ieradies uz izmeklējumu vai pie speciālista. Tad klients pēc personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas tiks identificēts un dos medicīnisko dokumentu noformēšanai nepieciešamo informāciju, kuru slimnīca apstrādās ar mērķi sniegt veselības aprūpes pakalpojumu.