«Gandrīz jau deviņus gadus esmu ledus meistars Siguldas trasē. Bet sākums bija pavisam neierasts. Cik sevi atceros, ne skola, ne augstskola un nekas no tā visa mani neinteresēja, bija citas domas galvā. Tas bija gandrīz pirms desmit gadiem, nezinu, vai tagad vēl tā ir, bet toreiz bija tā sajūta – ja uzreiz pēc 12. klases neaiziesi uz augstskolu, tad esi savādāks. Es tajā vecumā nezināju, ko gribu. Vienkārši izvēlējos, kas ir vieglākais un ātrāk pabeidzamais. Iestājos vairākās vietās un izvēlējos studēt ekonomiku. Bet tagad varu godīgi pateikt, ka tas nav tas, ko es gribu dzīvē darīt. Pēc 12. klases vecāki un apkārtējie cilvēki spieda, tāpēc ķekša pēc aizgāju un iestājos RTU, un izmācījos.
Es būtu gribējis pēc vidusskolas pabeigšanas paņemt gadu brīvu, lai saprastu, ko gribu mācīties. Ticu, ka liela daļa no jums jau zina, ko grib darīt, kas jums patīk, nepatīk, bet gan jau dažs labs vēl vispār nezina. Paņem to gadu brīvu, pastrādā, kaut vai darbā, kas nepatīk, bet tā var saprast, ka tu to nevēlies, un tiekties uz kaut ko labāku. Studēju, un pienāca prakses laiks, gribēju ko citādāku, negribēju doties ne uz vienu standarta uzņēmumu. Paziņa man ieteica aizbraukt uz bobsleja trasi apskatīties, un tā sāku savu praksi, kuras laikā ieinteresējos par ledus meistara amatu.»