Par vidi un labu saimniekošanas praksi
Pašlaik, kā zināms, darba kārtībā ir Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) nākamā perioda veidošana. Zemkopības ministrijas speciālisti arī ar to pastiprināti nodarbojas, regulāri tiekoties un diskutējot ar lauksaimniekiem un tos pārstāvošām organizācijām. Drīzumā sāksim to darīt arī ar sabiedriskajām vides organizācijām. Arī ar VARAM speciālistiem jau tikāmies un gaidāmās nostādnes apspriedām. Šāda sadarbība turpmāk būs ļoti nepieciešama, jo, kā zināms, nākamā perioda KLP daudz lielāks īpatsvars būs likts tieši uz vidi.
Zemkopības ministrija neiestājas un nav pret sakārtotu vidi un saprātīgiem uzlabojumiem šajā jomā. Tomēr, zinot, kā pašlaik dažādos līmeņos spriež par augu aizsardzības līdzekļiem, tajā skaitā pesticīdiem, saprotam, ka mums kā jau ziemeļu valstu lauksaimniekiem būs samērā pagrūti bez tiem izaudzēt veselīgas un ražīgas mūsu reģionam raksturīgākās augkopības kultūras. Visvairāk tas ir attiecināms uz rapsi un kartupeļiem. Līdz šim stabili esam pozīcijās, ka saprātīga un atbildīga tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kurus ir atzinušas arī daudzas starptautiskas laboratorijas un institūcijas, nerada tādu kaitējumu videi, ka uzreiz visi augu aizsardzības līdzekļi būtu jāmet pār vienu kārti. Šajā ziņā mūsu lielākie oponenti joprojām ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar biškopību. Viņi tur saredz nopietnus riskus bitēm.
JĀNIS DŪKLAVS: «Tiešo maksājumu sistēma ilgstoši ir klaji netaisnīga pret daļu dalībvalstu. Tā joprojām ir liela KLP problēma. Ir pagājuši 14 gadi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, un tiešo maksājumu sistēma ir beidzot jāpārskata.» Jāņa Līgata foto