Kopumā šie priekšdarbi notiek pēc jau ierastas shēmas, vieniem solot reformēt un cīnīties, galvenokārt gan nez kādēļ «pret», nevis «par», savukārt otriem solot turpināt attīstību un saglabāt stabilitāti. Notiek priekšvēlēšanu periodiem raksturīgā partiju mainīšana, daudziem meklējot savu nākamo vietu zem politiskās saules, bet visiem pa vidu tikpat ierasti maisās bariņš margināļu, kas šīs pašas vietas dēļ ir gatavi veikt visneiedomājamākās piruetes. Viss rit savu ierasto gaitu, un, jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo šie procesi kļūs izteiktāki. Arī konceptuāli nekas jauns nav gaidāms, un luga būs tā pati vecā, vienīgi ar daļēji atjauninātu aktieru sastāvu.
Šim mīlīgajam retro stila algoritmam vienlaikus piemīt viena, taču ārkārtīgi būtiska problēma – tas nevis vienkārši nav piemērots, bet absolūti nav piemērots situācijai, kad tiek piedzīvoti kādi iespaidīgi satricinājumi vai risinās kādas ārkārtīgi nozīmīgas globāla mēroga pārmaiņas. Un pašlaik ir tieši šāds periods – globālā mērogā notiek vērienīgas pārmaiņas, tostarp mainās tā dēvētā tehnoloģiskā platforma. Notiek strauja pāreja uz jaunu, jau digitālu pasauli, un būtu tikai loģiski, ja šī pāreja atrastos arī Latvijas politiķu uzmanības centrā.