Atšķirībā no veselības aprūpes izglītības nozare Latvijā par naudas trūkumu sūdzēties nevar – ES dalībvalstu vidū izglītībai tērējam vislielāko valsts budžeta daļu. Tieši tāpēc svarīgi saprast Latvijas izglītības pieticīgās kvalitātes iemeslus.
Latvijas Bankas ekspertu 2017. gadā veiktais pētījums skaidri norādīja uz «vājo skolu» vizītkartēm: mazs skolēnu skaits, zems skolotāju atalgojums, jaunu (līdz 45 gadu vecumam) skolotāju trūkums. Šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti. Mazajās skolās atalgojums ir pārāk zems, lai masveidā piesaistītu izcilus skolotājus un motivētu talantīgus jauniešus uz karjeras izaugsmi skolotāja profesijā. Naudas līdz šim pietika, lai uzturētu plašu skolu tīklu, bet nepietika no izglītības viedokļa galvenajam – būtiskam skolotāju atalgojuma kāpumam un profesijas prestiža celšanai. Tikai tas ļautu pedagoģijas studijām piesaistīt labākos vidusskolu absolventus un pēc tam darbam skolā atlasīt labākos pedagoģijas grādus ieguvušos, kā tas notiek, piemēram, Somijā. Pašlaik Latvijā tā diemžēl nenotiek – vairākumam jauno skolotāju pašiem skolā sekmes ir bijušas tikai viduvējas. Bez atalgojuma pieauguma šo situāciju labot nav iespējams. Demogrāfiskās bedres dēļ arī bērnu skaits skolās ir ievērojami sarucis, tāpēc ir tikai loģiski, ka Latvijā jāveido lielākas vidusskolas, skolotājiem maksājot vairākkārt augstākas algas.