eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Deputātu nežēlīgā atturēšanās pret pensionāriem

AI

Aivars Ustups

Autors • 20.03.2018.

Burtu izmērs

Nevienam nav noslēpums, ka joprojām lielākā daļa pensionāru saņem pensijas, kas mazākas par 300 eiro, arī to, kas saņem 500 eiro, ir vien nepilni 10 procenti. Reizē ar to ir pat lieki atgādināt, ka lielākā daļa pensionāru dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Kaut cik labāka iztikšana vēl gan iznāk laulībā dzīvojošajiem, kuri kopīgiem spēkiem spēj samaksāt par dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem, elektrību. Pat diviem gatavotas maltītes iznāk lētāk. Taču arī viņiem var pienākt tā stunda, kad viens aiziet no dzīves, un palicējam ir jāizdzīvo vien no savas pensijas.

Daba likumsakarībās ir arī iekārtojusi tā, ka šo garāko mūžu vienatnē visvairāk iznāk dzīvot sievietēm. Bet dažādu iemeslu dēļ diemžēl viņām pensijas ir mazākas nekā vīriem. Tādēļ, ja jau mūžs ir kopā vadīts, loģiski ir ierosinājumi, ka viņai, vienai palikušai, pienāktos arī aizgājēja pensija vai vismaz daļa no tās (protams, arī uz atraitņiem tas attiektos). Šāda iespēja pensiju mantot ir jau vairākās ES valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā. Tām dots pat nosaukums atraitņu pensijas. Pie mums par šīm pensijām deputāti visbiežāk sāk atcerēties pirms Saeimas vēlēšanām. Tā jau pirms gadiem TB/LNNK frakcija par šādām pensijām bija sagatavojusi grozījumus «Pensiju likumā» un parlaments ar pozitīvu balsojumu tos pat nodeva izskatīšanai komisijās. Labklājības un Finanšu ministrijām toreiz šo grozījumu tālāk virzīšanu un pieņemšanu ar pamatīgām pūlēm izdevās apturēt.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.