1. Procentuālais iedalījums
Valsts kompensējamā daļa (100%, 75% un 50%) tiek aprēķināta no lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenas, ko sauc par references cenu. Trīs kompensāciju apmēri paredz:
100% kompensāciju — ja diagnoze liecina, ka cilvēks bez šīm zālēm nevar dzīvot, nelietošanas gadījumā var būt letālas sekas (piemēram, diabēts);
75% — samērā nopietnas diagnozes, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai bronhiālā astma;
50% — mazāk bīstamas diagnozes.
Tas nozīmē, ka, pat ja pacientam 100% kompensācijas gadījumā ir izrakstīts kāds no dārgākajiem, nevis lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments, tad starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu jāpiemaksā pašam pacientam.
2. Zāļu saraksti
Kompensējamie medikamenti tiek iedalīti dažādās kategorijās jeb sarakstos. Kurā sarakstā iekļaujas katrs medikaments, atkarīgs no tā, kādu slimību ārstēšanai un kam tas paredzēts. Piemēram, M sarakstā ietilpst kompensējamie medikamenti bērniem un grūtniecēm.
A saraksts — līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti (savstarpēji aizvietojami, kur vienu aktīvo vielu ražo vairāki ražotāji).
B saraksts — ar patentu aizsargāti medikamenti (nav līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu).
C saraksts — medikamenti, kur izmaksa viena pacienta ārstēšanai pārsniedz 4268,62 eiro un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.
M saraksts — visā Latvijā reģistrētās zāles mātēm, grūtniecēm un bērniem līdz 18 gadiem, kas tiek kompensētas 50% apmērā.
Valsts kompensējamo zāļu sarakstu maina divas reizes gadā, parasti uz 1. janvāri un 1. jūliju, mainot tajā iekļautās zāles un to cenas. Tādēļ kompensējamo medikamentu sarakstam ir regulāri jāseko līdzi, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem aptiekā.
3. Kas ir kompensējamo medikamentu līdzmaksājums?
Farmaceite stāsta, ka cilvēkiem, kuriem tiek izrakstīti medikamenti ar 100% kompensāciju, šobrīd tiek iekasēts līdzmaksājums par recepti 0,71 eiro apmērā. Var diskutēt par tā apjomu, bet līdzmaksājums ir vajadzīgs, jo cilvēki samērā nevērīgi izturas pret to, kas tiek dots pilnīgi par velti, to arī apliecina starptautiskā prakse. Šis līdzmaksājums neattiecas uz trūcīgajiem iedzīvotājiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam.
4. Biežāk zināmās diagnozes, kad tiek izrakstīti valsts kompensējamie medikamenti
Sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta, onkoloģijas, hemofilijas, sklerozes, HIV, tuberkulozes u.c. slimību ārstēšanai ir nepieciešami valsts apmaksātie medikamenti. Aktīvā viela, kas ārstē konkrētu slimību, vienādas iedarbības zālēm — gan lētākajām, gan dārgākajām — ir viena un tā pati. Gadījumos, kad receptē norādīts zāļu vispārīgais nosaukums jeb aktīvā viela, farmaceita pienākums ir izsniegt lētāko medikamentu, un, ja ārsts nav norādījis, ka zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits var piedāvāt lētākas alternatīvas. Dārgākās no vienādas iedarbības zālēm parasti tiek izrakstītas tad, ja terapija ar lētākajām zālēm nav palīdzējusi. Zāļu starpību pacients sedz no saviem līdzekļiem, tāpēc svarīgi ar ārstu pārrunāt iespējas iegādāties lētākās no vienādas iedarbības zālēm.
5. Vai visās aptiekās var iegādāties šos medikamentus?
Kompensējamos medikamentus iespējams iegādāties visās aptiekās, un nav nepieciešamības doties uz kādu konkrētu zāļu tirgotavu citā pilsētas rajonā vai pat citā pilsētā. Ja pacientam netālu no mājām atrodas aptieka, visticamāk, tajā būs pieejami nepieciešamie medikamenti. Ja ne — tad kompensējamās zāles ir iespējams pasūtīt jebkurā aptiekā. Visām zālēm, kas reģistrētas Latvijas Zāļu reģistrā, jābūt pieejamām 24 stundu laikā.