Nepārspēti ir Aivara Rumbenieka Latvijas rekordi divās soļošanas distancēs kopš 1979. un 1976. gada. Zināšanas un prasmi nodevis nākamajām paaudzēm, gandrīz 30 gadus veicot trenera pienākumus Murjāņu sporta ģimnāzijā. Viņa vadībā Latvijas vārdu pasaulē nesis Aigars Fadejevs, 2000. gadā izcīnot sudraba medaļu 50 km soļojumā Sidnejas olimpiskajās spēlēs. Palīdzējis dēlam Arnim Rumbeniekam sasniegt labu rezultātu olimpiskajās spēlēs Londonā 2012. gadā un Riodežaneiro 2016. gadā. Labus rezultātus olimpiskajās spēlēs Sidnejā un Pekinā trenera vadībā uzrādīja arī Jolanta Dukure. Līdz Olimpiādei Sidnejā aizvedis arī soļotāju Māri Puteni. Strādājot Murjāņu sporta ģimnāzijā no 1985. līdz 2013. gadam, devis ieguldījumu daudzu sportistu attīstībā, tādējādi nesot Latvijas vārdu pasaulē.
«Lai sasniegtu rezultātus, ir nepieciešama iespējamība. Par to vispirms man jāpateicas savai ģimenei — dzīvesbiedrei, trīs dēliem, arī maniem skolotājiem. Ikvienam novēlu tādus audzinātājus, kādi savulaik bijuši man. Pateicos arī Valmierai, kas man deva iespēju, kuru īstenoju, būdams Latvijas izlasē gandrīz 15 gadus. Realizēties kā treneris pēcāk varēju Murjāņu sporta ģimnāzijā — tur man tika dotas vislabākās iespējas sagatavot audzēkņus izlasei. Ne viens vien tā nokļuva līdz olimpiskajām spēlēm. Visiem novēlu priecāties par katru, kurš cenšas kaut ko sasniegt — ne tikai vieglatlētikā, bet arī citos sporta veidos,» tā, saņemot apbalvojumu, teica treneris Rumbenieks.
«Mēs viņu agrāk nesaucām par kouču (tulk. treneris), bet par šefiņu, es pat nezinu, no kurienes tas tika aizgūts,» atmiņās dalījās trenera spilgtākais audzēknis Aigars Fadejevs. «Der atcerēties viņa tā laika profilu — omulīgs, ar gurnu vai muguras somu, kurās vienmēr bija līdzi man domātie dzērieni un pase. Viņu raksturoja arī krekli, kuros bija daudz kabatu — vienā no tām kreisajā pusē vienmēr atradās viena vai pat divas pildspalvas. Par pamatu ticībai uzvarām un panākumiem bija masīvais darbs, kas tika ielikts treniņos. Es uzskatu, ka mēs esam ierakstījuši spilgtas rindas pasaules sporta vēsturē, esam sasnieguši, ar mazām astītēm, gandrīz visu, ko labs atlēts var sasniegt. Es gan zinu, lai arī viņš to man skaļi nav teicis, ka viņam ir viens aizvainojums — par to, ka es pašos spēka gados paņēmu un aizgāju — priekšā vēl bija divas olimpiskās spēles, tās varēja būt ļoti veiksmīgas, bet es neklausīju un aizgāju — man apnika, un viss, es to vienkārši nocirtu. Paldies Dievam, jaunības trakumā mēs sadarījām fantastiskas lietas.»
«Divos vārdos — maigā vara,» tā savu soļošanas skolotāju savukārt raksturo Jolanta Dukure. «Viņš vienmēr bija līdzās, kaut neko neteica, bet tu zināji, ka tev tas ir jāizdara, jo Aivars bija tā licis. Brīžiem viņš treniņā varēja arī nebūt klāt, bet tik un tā bija jūtama viņa ietekme. Man patika tā sajūta, kad ir grūti, kad tā pienāca, tu tik un tā spēji pavilkt sevi vēl uz priekšu. Viņš nebija emocionāls treneris, drīzāk ciets kā klints — pāri varēja iet jebkādi vēji, notikt lietas ar plus vai mīnus zīmi, viņš tās visas pamatīgi izlaida caur sevi, un, kad Aivars pateica: «Šitā gan nevarēs», tad nu bija sajūta, ka ir izdarīts kaut kas, ko tiešām nevajadzēja, tad sapratām, ko nekad vairs neatkārtosim. Šo apbalvojumu viņš noteikti bija pelnījis, jo viņš ir tituliem bagātākais soļošanas treneris Latvijas vēsturē. Dod, Dievs, mums vēl tādus trenerus!»
Par ieguldījumu vieglatlētikas attīstībā Latvijā A. Rumbenieks 2002. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, kļūstot par Ordeņa virsnieku. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu Valmieras gada treneris, sagatavojot Latvijas čempionus soļošanā 2008. gadā Jolantu Dukuri un Ingu Janevicu.
GADA BALVAS VIEGLATLĒTIKĀ pasniegšanas ceremonijā ar Aivaru Rumbenieku arī Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene (no kreisās) un vieglatlētu treneri Raitis Ravinskis un Paula Rozenvalde. Gunta Bērziņa foto