Atbalstīt Ukrainu, protams, ir labi un apsveicami, vēl jo vairāk tādēļ, ka šī daudzcietusī valsts vismaz teorētiski ir viena no Latvijas ilgtermiņa tuvākajām sabiedrotajām starptautiskajā arēnā. Tāpat mums ir lielā mērā kopīga vēsture, savstarpēja izpratne vienam par otru un vēl virkne citu vienojošu lietu, ieskaitot gana lielo ukraiņu kopienu Latvijā. Cits jautājums (nesaucot nevienu vārdā) tikmēr ir, kādu Ukrainu atbalstīt.
Galvenā problēma šajā gadījumā ir fakts, ka tie politiķi, kas ir nākuši pie varas Ukrainā 2014. gada otrajā pusē, par reformatoriem, demokrātijas atbalstītājiem un vēl citos līdzīgos vārdos tiek dēvēti absolūti nepelnīti. Visus pēdējos gadus Ukrainu plosa politiskās intrigas un skandāli, un tā dēvēto oligarhu ietekme, pret kuru cīnījās varas maiņas atbalstītāji, ir nevis samazinājusies, bet gan pat palielinājusies, tāpat tiesiskuma ir kļuvis vēl mazāk, bet korupcijas vēl vairāk nekā pirms Maidana, kā Ukrainā tiek dēvēta revolucionārā varas maiņa.