Vadoties pēc racionāliem politiskās cīņas apsvērumiem, tas bija pavisam muļķīgs jautājums, jo «Uz pārceltuves zirgus nemaina!» Īpaši – sevi apliecinājušus zirgus. Rāmais (vai, zobus sakožot, savaldīgais?) Kučinskis ir pierādījis, ka spēj saturēt kopā Ministru kabineta vezumu un to pavilkt. Premjeram turas diezgan pieklājīgs reitings – kā novembrī sarēķināja SKDS, pozitīvi viņu vērtē 39,8 procenti, bet negatīvi – 35 procenti aptaujas dalībnieku.
Atšķirībā no dažas ministres vai ministra, kabineta vadonis nav izpelnījies klajas dusmas sabiedrībā vai kādā tās daļā. Kaut arī viņš godprātīgi solidarizējas ar padotajiem, pat tēvišķi tos piesedz. Reizēm – piemēram, piekrītot Kārļa Šadurska vidusskolu likvidēšanas kvēlei – pat pilnīgi nepelnīti. Kurš vēl ZZS rindās var viņam līdzināties?
Diemžēl, kā liecina mūsu valsts jaunlaiku vēsture, politiķu galvās valdošie noskaņojumi bieži vien ir tālu no skaidra prāta apsvērumiem. Tajās mēdz uzbangot personiskās ambīcijas, tukšas iedomas vai no zila gaisa sagrābstītas prognozes. Tāpēc valsts atbildīgākā amata pildītājs dažreiz negaidīti un nevajadzīgi izrādās «moris, kas savu darbu padarījis…» Par to pelnīti dabū ciest paši nomainītāji.