Ļoti laba lieta, bet nupat ceturtdien parādījās kaut kas, kas mani vienkārši iznīcināja, — mūsu prezidents, mans prezidents saka: Kariņ, nāc laukā no dzimtbūšanas, grūdīsim tevi atpakaļ dzimtbūšanā! Esmu vienmēr izpratis, ka prezidents tomēr ir institūcija, nevis indivīds, ka viņam jāstāv par vērtībām un jādomā, kā mēs varam labāk dzīvot, bet ko viņš, varbūt neapzinoties, dara — viņš lobē ļoti šaura uzņēmēju loka intereses, kas saņems to licencīti, lai dabūtu to dubulto tarifiņu, un mēs, tie muļķi, turpināsim maksāt. Un tas notiek tajā laikā, kad jau izskatījās, ka mēs no tā spēsim kaut kā izkārpīties, vismaz no OIK smagākās nastas, tagad grib ieviest jaunu.
Protams, zaļās enerģijas virzienā jāiet, un Eiropā tas darbojas, taču zaļajai enerģijai jākonkurē ar visu pārējo, un tā ir konkurētspējīga. Iedomājieties — ja man ir vēja turbīna, bet jums ir gāzes elektrostacija un pūš vējš — kuram tobrīd būs lētāka elektrība? Skaidrs, ka man, jo cik gan jāmaksā par vēju — necik, bet par gāzi vienmēr jāmaksā, tātad zaļā enerģija ir ļoti konkurētspējīga, tikai nevajag tās OIK subsīdijas! Nevajag jaukt kopā divas lietas — zaļā enerģija ir absolūti nepieciešama, tikai ne ar šīm subsīdijām, tāpēc es darīšu pilnīgi visu, kas manos spēkos, lai pārliecinātu savus Saeimas kolēģus, jo Saeima jau pieņems likumprojektu, ka šis ir vakardienas variants, bet par prezidentu pagaidām domāsim labi — varbūt viņš kaut ko nav līdz galam izpratis.»