Ar kvintesenci var saprast gan pašu svarīgāko īpašību kopumu, būtību, gan ēteru kā piekto elementu blakus četriem zināmajiem pamatelementiem. Ieva smaida: man ļoti patīk šī vārda skanējums, un te jau arī ir mana būtība, tas, ko es uzskatu par būtisko.
Minēšanai par to, kas īsti ir nenoliedzami spilgtās mākslinieces būtība, izstādē ir visai pateicīga viela. Liegas ainavas un klusās dabas te neatrast: drīzāk negaidītība, pārsteigums varētu būt īstie vārdi. Ieva ir arī performances meistare, un blakus tradicionālajam te ir neierastais, atraktīvais, daudznozīmīgais, ikreiz no jauna ieraugāmais. Šoruden māksliniece pārstāvējusi Latviju Albānijā, un dienvidzemes radošajā vidē gūtie iespaidi transformējušies, turpinot ciklu par sievieti.
Te ir citādība – ne redzētā atainojums, bet izjūtas, caur mākslinieces skatījumu paustais, emociju vizualizācija uz audekla. Naudas zīmes var būt gan meditācija par vērtībām, gan stāsts par vientulību, kailie sieviešu augumi – eseja par mūžīgo un pārejošo, erotiski draiskie sižeti – atelpa starp nopietnībām. Varbūt kvintesence ir mīlestība?
MĀKSLINIECE. Ieva Markēviča Caruka izstādes atklāšanā. Ārijas Romanovskas foto