Rakstnieka Nila Saksa nelielo stāstiņu – ap trīssimt vārdu – Vidzemes Augstskolā pierakstīja 23 cilvēki, ieklausoties Daigas Rokpelnes izteiksmīgajā lasījumā. Kā vērtē akcijas organizatori Latvijā, teksts «Vakariņas ar Oliveru» ir vidējas grūtības, tomēr satur arī pietiekami daudz diezgan āķīgu gadījumu un prasa zināšanas latviešu interpunkcijā. Zinot, ka lielākajai daļai rakstītāju skolas laiks jau tuvākā vai tālākā pagātnē un diktāts pēdējoreiz rakstīts pat pirms vairākiem gadu desmitiem pamatskolā, atliek vien zīlēt, kādi būs rezultāti, un sevi mierināt, ka pērn bez kļūdām tekstu klātienē uzrakstījuši tikai divi cilvēki no 789… Tomēr pasākums ir visai neparasts, un nav nejaušība, ka arī Valmierā vairāki cilvēki teicās rakstām jau trešo gadu: ir taču interesanti, turklāt atzīmes arī neliek!
Ilga Ūdre ar dēlu Rolandu, juristu, bija ieradušies no Salacgrīvas un diktātu uztvēra kā piedzīvojumu: «Esmu strādājusi par latviešu valodas skolotāju, un šāda iespēja ir patiešām jauka – pārbaudīt pašai sevi!» Vidzemes Augstskolas solā rakstītāju bija visdažādākā vecuma, sākot no pusaudžiem un beidzot ar pensionāriem, netrūka arī puišu.
BŪS INTERESANTI. Vidzemes Augstskolas auditorijā notika III pasaules diktāts latviešu valodā. To kārtoja latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Māris Bušmanis, diktēja Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.