Zināms, ka 1973. gada jūlijā Ventspilī sešās stundās nolijuši 160 milimetri, bet šovasar 23. un 24. augustā Latgalē 32 stundās — 159 milimetri. Sekas traģiskas ne tikai lauksaimniekiem, bet arī meliorācijas sistēmām. Kā pie mums?
To, kas tik bagātīgi šovasar īsā laikā nolija, mēs saucam par liekajiem ūdeņiem. Drenu sistēmas, drenu grāvji un upes tik ātrā tempā diemžēl tos nespēja novadīt. Radītie bojājumi ir aktualizējuši jautājumu par hidrotehnisko meliorācijas sistēmu kopšanu. Latvijā meliorācijā ūdensnotekas veido 13000 km kopgarumu, bet 415 km aizņem polderu aizsargdambji. Manā pārraudzībā bijušā Valmieras rajona teritorijā ir 67 ūdensnotekas 530 km kopgarumā, kā arī «Silzemnieku» polderis, kurā dambji ir 10 km un kopējā apkalpojošā platība — 1000 ha.
Kādēļ tik būtiska ir meliorācija?
Par tās efektu var runāt plaši, bet svarīgākais: meliorētās zemēs pagarinās kultūraugu veģetācijas periods, jo pavasaros augsne apžūst un iesilst par 1 — 2 nedēļām agrāk, bet rudeņos susināta augsne ilgāk saglabā siltumu un optimālo mitrumu, tāpēc iespējams audzēt siltumprasīgākas kultūras, augus ar garāku veģetācijas periodu. Pavasaros šādu zemi var apstrādāt agrāk, bet rudenī lauku darbus var veikt ilgāk. Ievērojami samazinās augsnes agrotehniskā sablīvēšanās, īpaši veicot pavasara lauku darbus. Ir vēl citi plusi. Kā cilvēkam ir asinsrite, tā zemei ir ūdensrite. Kopš aizvadītā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem aptuveni 62% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nosusināta ar slēgto drenāžu. Pa šiem drenu vadiņiem ūdensrite notiek uz lielākiem grāvīšiem, upītēm, upēm līdz jūrai. Ja ceļā nekas netraucē — viss notiek, ja ne — sākas problēmas. Kolhozu laikos katrā saimniecībā bija atbildīgais par meliorāciju, kas nodrošināja, lai visi meliorācijas grāvji un upmalas būtu regulāri izpļautas. Kopš lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir citi saimnieki, situācija meliorācijas sakoptībā mainījusies.
Kas par ko atbild?
2000. gadā, piemērojot Latvijas lauksaimniecības pārvaldes dienestus ES izvirzīto funkciju pildīšanai, arī meliorācijas nozares valsts pārvaldē notika pārmaiņas. Meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroles, kā arī valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas funkcijas tika nodotas Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienestam.