Garajos, tumšajos vakaros ļaudis agrāk pulcējās, lai aprunātos, minētu mīklas un stāstītu pasakas, bet, tā kā bērniem patīk lasīt grāmatas par dažādām pārdabiskām lietām, kā arī lasīt spoku stāstus un par neparastiem notikumiem, bet pieaugušajiem dzīves laikā gadījies piedzīvot dažādus neparastus atgadījumus, nolēmu rīkot pasākumu Tumšo vakaru pastāsti gan lieliem, gan maziem ar iespēju pastāstīt paša sacerētus, izlasītus vai piedzīvotus spoku stāstus,» 25. oktobrī notikušo sarīkojumu atceras Naukšēnu bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA.
«Tā kā skolā šajā nedēļā bija brīvlaiks, interesentu pulciņš bija samērā liels. Bērni stāstīja izlasītus spoku stāstus par baltajiem cimdiņiem, sarkanajām kurpītēm, oranžajām čībiņām un citus, kā arī nometnēs piedzīvoto. Daudz interesanta iz dzīves pastāstīja Olafa un Annijas mamma Kristīne par Pīķa dāmu un kā ir, kad izsauc mirušo garus — esot izsaukuši Raini un nevarējuši vairs tikt no viņa vaļā.