Igaunija visu aptvēra un rīkojās, atbalstot jaunos vecākus, jaunās un arī kuplās ģimenes ne tikai daudz lielāku ikmēneša pabalstu veidā, bet arī kārtīgi un laikus revidējot labklājības, izglītības, veselības aprūpes sistēmu, lai tie, kas paliek un dzīvo savā zemē, tajā jūtas stabili, droši, sociāli aizsargāti, lai tie kam 20, 30, un 40 gadu, redz savu un savu bērnu nākotni tēvzemē.
Latvijā gadiem tika klapēts ar ausi, it kā liekot drošības spilvenu vecākiem, kamēr bērniņi vēl pavisam mazi – līdz gada, pusotra vecumam, bet nepadomājot ka, bērnam augot, aug arī viņa vajadzības.
Demogrāfi uzsvēra, ka Latvijā vajag vismaz trīs bērnu ģimenes, lai pēc pārdesmit gadiem iedzīvotāju skaits saglabātos līdzšinējā līmenī. Protams, tas var augt uz imigrācijas rēķina, bet lepoties jau mēs gribētu ar bērniem Latvijas iedzīvotāju un latviešu ģimenēs.