Nesen aizvadītajā vētrā Valmierā īpaši lielu postījumu nebija, jo iepriekšējos gados pašvaldības Koku novērtēšanas komisija izsniegusi daudz atļauju potenciāli bīstamu koku izciršanai. Tomēr tas nenozīmē, ka varam būt mierīgi, jo nelaime var notikt pat tad, ja koks uzskatīts par drošu. Nepamanītas var būt plaisas pie lielākiem zariem vai trupes, ko vienkārši nav iespējams vizuāli, reizēm pat ar urbumu palīdzību noteikt. Trupes var izveidoties vienā vietā, kas arī parasti ir tā bīstamākā, un tad lūzt vai nu atsevišķas stumbra daļas vai lieli zari, kas šad tad trāpa virsū kādai ēkai, automašīnai. Par laimi pēdējos gados cilvēki Valmierā no kritušiem kokiem nav cietuši.
Iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi arī savos privātīpašumos esošajiem kokiem — vai kāds neizrāda pazīmes, ka nākotnē vai pat tuvākajā nākotnē varētu kļūt bīstams. Diemžēl ir arī tādi iedzīvotāji, kuri domā, ka absolūtu drošību var panākt, tikai nocērtot visus kokus. Koki pilsētā ir vajadzīgi, tāpēc jāķeras klāt tikai tādiem, kas patiešām rada apdraudējumu.