Vēveru jeb audēju amatam Vidzemes augstienē ir sena vēsture, ko veicinājusi gan linu audzēšanas tradīcija, gan aitkopības popularitātes celšanās. Godinot audēju amatu, apmeklētājiem būs iespējams iepazīt aušanas tradīcijas, novērot, kā arī pašiem izmēģināt audēja prasmes un piedalīties citu seno amatu darbnīcās. Vēveru dienas laikā varēs aplūkot audēju un rokdarbnieču izstādi, tirdziņā iegādāties skaistus darinājumus un mieloties pie slātaviešu un čangaliešu kopgalda. Vēveru dienas viesiem būs iespējams arī apmeklēt Vēveru muzeja ekspozīciju un izbaudīt krāšņo skatu no dzirnavām.
Vecpiebalgas Vēveru ciemam ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz kā viena saimniecība tā ir minēta 1601. gada zviedru revidentu dokumentos un 17. gadsimta beigās arī iezīmēta kartē. Posmā, kad tika izdoti «Mērnieku laiki» un piebaldzēni izpirka zemi no muižas dzimtīpašumā, Vēveros bija jau astoņas sētas. Jau tolaik veidojās pašlaik redzamais sētu izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā astoņās saimniecībās konstatētas kopā ap 40 dažāda rakstura ēkas. Šī unikālā apbūve tika atklāta ekspedīcijā 20. gs. 70. gadu sākumā, un, lai saglabātu tautas celtniecības paraugu kompleksu tam raksturīgajā ainavā, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija.
Ieeja pasākumā bez maksas.
VECPIEBALGAS PUSĒ. Vēveru dienās Vēveros.
Publicitātes foto