Bet lietas būtība nemainās no nosaukuma. Bija beigušās cīņas, kas ilga no 1918. gada 1. decembra līdz 1920. gada 11. augustam. Jaunizveidotā Latvijas valsts bija izcīnījusi un nosargājusi savu neatkarību, par to kārtējo reizi maksājot dārgu cenu.
Latvijas brīvības cīņās krita un mira no ievainojumiem nedaudz vairāk kā 3000 karavīru un virsnieku, ievainoja ap 4000 militārpersonu. Bija nodarīti milzīgi materiālie zaudējumi, jo laupīja un postīja ne tikai tā laika pretinieki, bet arī sabiedrotie, kuriem Latvijas teritorija bija sveša zeme. Protams, zaudējumi brīvības cīņās bija daudz mazāki nekā latviešu zaudējumi Pirmā Pasaules kara laikā, bet tas nebūtu īsti korekts salīdzinājums.
Jāatzīmē, ka pamiers ar Padomju Krieviju tika parakstīts jau 1920. gada 1. februārī pēc Latgales atbrīvošanas. Tomēr turpinājās nelielas sadursmes, kuras norisinājās līdz pat miera līguma parakstīšanai. Miera līguma parakstīšanu novilcināja Padomju Krievija, kura ilgstoši cerēja uz pasludināto «vispasaules revolūciju».